XX.
Pīters un Jōņs, apostoli, pi kopa.
1 Pyrmajā nedeļas dīnā, agri reitā, koleidz vēļ timseņš, Marija Magdalena atgōja uz kopu un īraudzeja, ka nu kopa ir atvalts akmiņs. 2 Tad jei ōtri aizasteidze pi Seimaņa Pītera un pi tō mōcekļa, kuru Jezus mīļōja, un jim saceja: Kungs nu kopa ir pajimts, un mes nazynom, kur Jys ir nūlykts.
3 Tad Pīters un tys ūtrais mōceklis devēs ceļā un atgōja uz kopu. 4 Jī skrēja obi reizē, bet tys ūtrais mōceklis Pīteri apdzyna un pīgōja pi kopa pyrmais. 5 Jys pīsalīce un īraudzeja atstōtūs autus, bet īškā nagōja.
6 Tad pēc jō atgōja Seimaņs Pīters un, īgōjis kopā, apsavēre guļūšūs autus 7 ari dvīli, kas Jam beja uz golvas; tūmār tys nabeja klōt pi cytu lynu autu, bet gon sevim salūceits. 8 Tad ari tys mōceklis, kas pyrmōk beja atgōjis, īgōja īškā, jūs apskateja un īticēja. 9 Jī tadei vēļ nasaprota Rokstu, ka Jam vajadzēja nu myrūnim ceļtīs. 10 Tad mōcekli aizgōja uz sātu.
K. Jezus pasarōda Marijai Magdalenai.
11 Marija tam laikam stōvēja ōrpusē pi kopa un raudōja. Raudōs jei pīsalīce un pasavēre kopā. 12 Tur jei īraudzeja divejus eņgeļus, speidūši boltōs drēbēs gārbtus, sēžam tur, kur Jezus mīsa beja nūlykta: vīnu golvas golā un ūtrū kōju golā. 13 Tī jai saceja: Sīvīt, kōpēc tu raudi? 14 Jei atbiļdēja: Muns kungs ir pajimts, un es nazynu, kur ir nūlykts. Pēc šitim vōrdim jei atsagrīze atpakaļ un īraudzeja stōvam Jezu, bet jei napazyna, ka tys ir Jezus. 15 Jezus jōs vaicōja: Sīvīt, kō tu raudi? Kō tu meklej? Jei, dūmōdama, ka tys ir dōrznīks, jam atbiļdēja: Kungs, jo tu Jū esi aiznesis, tad pasoki maņ, kur Jū nūliki, lai es Jū pajimtu. 16 Tad Jezus jai saceja: Marija! Jei atsagrīzuse Jam saceja ebreju volūdā: Rabbuni, tys ir Mōceitōj! 17 Jezus jai saceja: Naaizskar Manis, jo Es vēļ naasmu bejis pi sova Tāva. Ej lobōk pi munim brōlim un jim pasoki, ka Es eju uz sovu Tāvu un jyusu Tāvu, uz munu Dīvu un jyusu Dīvu.
18 Tad Marija Magdalena aizgōja un pastōsteja mōceklim: Es redzēju Kungu un Jys man šytū pasaceja.
K. Jezus pasarōda apostolim.
19 Tōs pat pyrmōs pēc sabata dīnas vokorā mōcekli beja sasalasejuši kūpā un, beidamīs nu jūdim, beja aizdarejuši durovas. Te atgōja Jezus un, īgōjis jūs vydā, jim saceja: Mīrs jums!
20 Un šytū pasacejis, Jys parōdeja jim rūkas un sōnu. Mōcekli, radzādami Kungu, prīcōjōs.
21 Tad Jezus jim otkon saceja: Mīrs jums! Kai Tāvs syuteja Mani, tai Es syutu jyusus. 22 Pēc šytūs vōrdu Jys dvēse (uz jim) un saceja: Sajemit Svātū Goru. 23 Kam jyus grākus atlaissit, tam ir atlaisti; kam aizturēsit, tam ir aizturāti.
24 Vīns nu tim divpadsmit, Tomass, par Dydymasu sauktais, tūlaik, kad Jezus atgōja, ar jim reizē nabeja. 25 Citi mōcekli jam stōsteja: Mes redzējom Kungu. Bet jys tim atbiļdēja: Jo es uz Jō rūkom naīraudzeišu noglu vītu, un sova pērsta naīlikšu noglu vītōs un munas rūkas naīlikšu Jō sōnā, es naticēšu.
26 Pēc ostoņom dīnom mōcekli otkon beja sasalasejuši mōjā, un ar jim reizē beja Tomass. Jezus, īgōjis caur aizslāgtom durovom mōjā un nūstōjis jūs vydā, saceja: Mīrs jums! 27 Tad Jys saceja Tomasam: Lic šur sovu pērstu un apskot munas rūkas; paceļ sovu rūku un īlic jū munā sonā, un naesi naticeigs, bet gon ticeigs.
28 Tomass atbiļdēja un Jam saceja: Muns Divs un muns Kungs. 29 Jezus jam saceja: Tu īticēji, jo Mani īraudzeji. Svēteigi tī, kas naredz, bet tic.
30 Vēļ daudzi cytu breinumu padareja Jezus sovu mōcekļu acīs, kas šytamā grōmotā navā īraksteiti. 31 Šitī ir pīraksteiti, lai jyus tycātu, ka Jezus ir Kristus, Dīva Dāls, un lai tycādami Jō vōrdā dzeivōtu.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
