XVII.
K. Jezus pōrsameišona.
1 Sešas dīnas vālōk Jezus, pajēmis ar sevi Pīteri, Jākubu un jō brōli Jōni, nūvede jūs nūmaļ uz augsta kolna. 2 Te Jys jūs prīškā pōrsaveidōja. Jō vaigs spūžōja, kai saule, un Jō drēbes topa boltas, kai gaisma. 3 Un raug, jim pasarōdeja Moizešs un Eliass ar Jū runōjūt. 4 Tad Pīters saceja Jezum: Kungs, mums labi te byut. Jo Tu gribi, pataiseišu te trejs nūmetnes: vīnu Tev, vīnu Moizešam un vīnu Eliasam. 5 Koleidz jys tai runōja, raug, jūs apklōja speidūšs mōkūņs, un, raug, nu mōkūņa atskanēja bolss saceidams: Šytys ir muns nūmīļōtais Dāls, kurs Maņ labpateik; klausit Jō! 6 Tū izdzērduši, mōcekli pakryta uz sova vaiga, un ļūti nūsabeida. 7 Pīgōjis klōt, Jezus pīsadyure pi jim un teice: Celitēs augšā un nasabeistit.
8 Tī, pacāluši sovas acis, nikō cyta vairs naredzēja, kai vīn Jezus vīnu pati. 9 Nūejūt nu kolna, Jezus jim saceja: Nastōstit nikam šōs parōdeibas, koleidz Cylvāka Dāls pīsaceļs nu myrūnim.
Eliasa atnōkšona.
10 Tad mōcekli vaicōja nu Jō saceidami: Kōpēc Rokstim mōceitī soka, ka pyrmōk ir jōatīt Eliasam? 11 Jys atbiļdēja: Eliass gon atīs pyrmōk un vysu nūkōrtōs. 12 Bet Es jums soku, ka Eliass jau ir atgōjis, tik tī jō napazyna un dareja ar jū, kū gribēja. Taipat ari Cylvāka Dālam byus nu jim jōcīš. 13 Tad mōcekli nūprota, ka jim teik runōts par Jōni Kristeitōju.
Mēnešsērdzeigais jaunēklis.
14 Kad jī atgōja pi ļaudim, pīgōja pi Jō vins cylvāks un atsamete ceļūs pret Jū 15 saceidams: Kungs, apsažāloj par munu dālu! Jys ir mēnešsērdzeigs, un jam ļūti jōcīš. Jys vīnaiž kreit vai gunī vai yudinī. 16 Es jū atvežu pi tovim mōceklim, bet jī navarēja jō padareit vasala.
17 Jezus atbiļdēja: Ak, bezticeigō un zvyrtušō ciļts! Cik iļgi vēļ Maņ pi jums jōbyun? Cik iļgi vēļ jyusus jōcīš? Nesit jū šur! 18 Jezus pavēlēja, un ļaunais gors izgōja nu jō ōrā, un jaunēklis tamā pat stuņdē palyka vasals.
19 Tad mōcekli, pīgōjuši pi Jezus, klusom vaicōja: Kōpēc mes navarējom izdzeit? 20 Jys atbiļdēja: Jyusu mozticeibas dēļ! Patīši, Es jums soku, jo jums byutu kaut tik lela ticeiba, kai sinepu gryuds, tad jyus pasaceitu šytam kolnam: Pōrsaceļ nu šenes tur, un jys pōrsacaltu. Jums nikas nabyutu navarams. 21 Šytei suga ir izdzanama tikai ar gavēni un lyugšonu.
Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
22 Un kad jī atsaroda Galilejā, Jezus jim saceja: Cylvāka Dālu nūdūs ļaužu rūkōs; 23 jī Tū nūnōvēs, bet trešā dīnā Jys pīsaceļs. Tad jī ļūti nūskuma.
Nūdavu moksōšona.
24 Atejūt jim uz Kafarnaumu, pi Pītera pīgōja nūdūkļu vōcējs un saceja: Vai jyusu Mōceitōjs didrachmu samoksōs? 25 Jys atbiļdēja: Nui!
Kad jys īgōja mōjā, Jezus pōrsteidze jū saceidams: Seimaņ, kai tev līkās, nu kō pīdzan zemes kēneni muitu un nūdūkļus? Nu sovim dālim, vai nu svešinīkim? 26 Jam atbyldūt: Nu svešinīkim! Jezus saceja: Tai tad dāli ir breivi. 27 Bet lai jūs naīļaunōt, ej uz jyuru, īmet makšeri un tū zivi, kura pyrmō īsakers izveļc; paplētis jai muti, atrassi tur stateri. Pajēmis tū, samoksoj par Mani un sevi.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
