VIII.
Špitaleigō izveseļōšona.
1 Nūkōpūt nu kolna, Jam pakaļ gōja leli ļaužu puļki. 2 Un, raug, vīns špitaleigais, pīgōjis pagūdynōja Jū un saceja: Kungs, jo tik gribi, Tu vari padareit mani teiru. 3 (Jezus), izstīpis sovu rūku, aizskōre jū un saceja: Es grybu, esi teirs! Un tyuleņ jys palyka nu špitaleibas teirs.
4 Tad Jezus jam saceja: Sorgīs, nasoki tō nikam, bet ej, pasarōdi prīsteram, un upurej dōvonu, kū Moizešs pavēlēja, kai līceibu dēļ jim.
Kolpa izveseļōšona.
5 Īejūt Kafarnaumā, pi Jō pīgōja klōtu vīns simtnīks un, lyugdams Jō, saceja: 6 Kungs, muns kolps guļ mōjōs krampa sarauts un cīš brīsmeigas sōpes. 7 Jezus tam atbiļdēja: Es aizīšu un padareišu jū vasalu. 8 Bet simtnīks atbyldādams saceja: Kungs, es naasmu cīneigs, ka Tu ītu zam muna jumta; bet soki tikai vōrdu, un muns kolps byus vasals. 9 Jo ari es asmu vērseibai padūts cylvāks, un maņ ir padūti karaveiri; un soku vīnam: Ej, un tys īt; ūtram — Ej šur, un tys atīt; munam kolpam soku: Dori tū, un jys dora.
10 Tū izdzērdis, Jezus breinōjōs un pakaļgōjējim saceja: Patīši, jums soku: Nikur Izraelī naasu atradis tik lelas ticeibas. 11 Tōpēc Es jums soku: daudzeji atīs nu austrumim un vokorim un dabasu vaļsteibā ar Abraamu, Izaaku un Jākubu pi golda atsasēss; 12 bet vaļsteibas bārni tiks izmasti ōrejā tymsumā. Tur byus vaimanēšona un zūbu grīzšona. 13 Tad Jezus saceja simtnīkam: Ej, lai nūteik tai, kai tu esi īticējis. Un tamā pat stuņdē kolps palyka vasals.
14 Īgōjis Pītera mōjā, Jezus īraudzeja jō sīvas mōti, guļūt karstinē. 15 Jys sajēme jū aiz rūkas, un korstums jū atstōja; jei pīsacēle un jim kolpōja.
16 Kad atgōja vokors, atvede pi Jō daudz valna apsāstūs. Jys ar vōrdu izdzyna gorus, un vysus slymūs padareja vasalus. 17 Tai izapiļdeja tys, kū ir teicis pravīts Izaja:
Jys pajēme uz sevis myusu vōjumus
un nese myusu slimeibas.
18 Jezus, radzādams, ka ap Jū stōv leli ļauzu puļki, pīsaceja pōrsaceļt uz ūtru krostu.
K. Jezus vīnu atraida, ūtru aicynoj īt sev pakaļ.
19 Te pi Jō pīgōja klōtu vīns Rokstim mōceitais un saceja: Mōceitōj, es īšu tev pakaļ, kur vīn Tu īsi. 20 Jezus tam atbiļdēja: Lopsom ir olas, gaisa putnim perekli, bet Cylvāka Dālam nav vītas, kur golvu nūlikt.
21 Vīns cyts nu Jō mōceklim Jam saceja: Kungs, atļaun maņ pyrmōk aizīt tāva paglobōtu. 22 Bet Jezus tam atbiļdēja: Tu ej Maņ pakaļ un ļaun myrušajim globōt sovus myrūņus.
Auka uz jyuras.
23 Pēc tam Jys pats un Jam pakaļ Jō mōcekļi īkōpe laivā. 24 Un, raug, uz jyuras sasacēle tik lela auka, ka laivu applyudynōja viļni. Bet Jys gulēja. 25 Pīgōjuši klōtu, Jō mōcekli Jū pīcēle saceidami: Kungs, glōb (myusus), mes ejam būjā. 26 Bet Jys atbiļdēja: Kō jyus asat pōrsabeiduši, — jyus mozticeigī! Tad pīsacēlis, Jys pavēlēja vējim un jyurai; un īsastōja lels klusums. 27 Ļaudis tad breinōjōs un saceja: Kas Tys taids ir, ka pat vēji un jyura Jō klausa?
Valna apsāstais palīk vasals.
28 Kad ūtrajā krostā Jys atgōja uz Gerazenu apgobolu, Jam prīškā aizskrēja divi valna apsāstī, kuri izgōja nu kopim. Jī beja tik beistami ka nikas pa tū ceļu navarēja pōrīt. 29 Un, raug, jī klīdze saceidami: Kas mums ar Tevi, (Jezus) Dīva Dāls? Vai tad Tu jau pyrms laika atgōji myusus mūceit?
30 Natōli nu jim ganejōs lels cyuku bors. 31 Ļaunī gori Jō lyudze saceidami: Jo Tu myusus izdzeņ, syuti tamā cyuku borā. 32 Jys tim saceja: Ejte. Un, izgōjuši, tī sagōja cyukōs. Un, raug, vyss bors svīdēs par krosta nūgōzi jyurā, un yudiņūs aizgōja būjā. 33 Tad goni laidēs bēgt, un aizgōjuši uz mīstu, pastōsteja par vysu, ari par tim valna apsāstajim. 34 Un, raug, vyss mīsts izgōja Jezum pretim; un, pamanejuši Jū, lyudze, lai Jys ītu prūjom nu jūs molas.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
