XX.
Leidzeiba par veina dōrza strōdnīkim.
1 Dabasu kēnests ir pīleidzynojama saiminīkam, kas agri reitā izgōja sovam veina dōrzam strōdnīku sadarātu. 2 Sadarējis strōdnīkus pa denaram dīnā, īsyuteja tūs sovā veina dōrzā. 3 Trešā stuņdē, izgōjis ōrā, pamaneja cytus uz tērga laukuma stōvūt bez dorba, 4 un tim saceja: Ejte ari jyus munā veina dōrzā. Es jums samoksōšu pēc taisneibas. 5 Un tī sagōja. Sastā un deveitā stuņdē otkon izgōjis ōrā, padareja tai pat. 6 Un izgōjis vīnpadsmytā stuņdē, atroda cytus stōvūt un vaicōja: Kōpēc jyus te stōvit vysu dīnu bez dorba? 7 Tī atbiļdēja: Nikas myusu nasaderēja. Jys tim saceja: Ejte ari jyus munā veina dōrzā.
8 Vokoram atejūt, veina dōrza kungs saceja sovam uzraugam: Pasauc strōdnīkus un samoksoj jim peļņu, īsōkdams nu pādejim leidz pyrmajim. 9 Atgōjuši tī, kas vīnpadsmytā stuņdē beja sadarāti, sajēme pa denaram. 10 Un pirmī, klōt īdami, dūmōja sajemt vairōk, bet ari jī sajēme pa denaram. 11 Sajāmuši kūrnēja pret saiminīku saceidami: 12 Pādejī strōdōja tikai vīnu stuņdi, un padareji jūs leidzeigus mums, kas nesem dīnas gryutumu un korstumu. 13 Draugs, atbiļdēja jys vīnam nu tim, es nataisneibas tev napadareju. Vai gon nasadarēji ar manim par denaru? 14 Pajem tū, kas tev pīdar, un ej. Es grybu tam pādejam tik pat samoksōt, kai tev. 15 Vai tad es nadreikstu ar tū, kas maņ pīdar, dareit tai, kai maņ pateik? Vai, laikam, tova acs ir skaudeiga, ka es asmu lobs? 16 Tai tad, pādejī byus pirmī, un pirmī pādejī. (Jo daudzeji ir aicynōti, bet moz izlaseitu).
K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
17 Ejūt uz Jeruzalemu, Jezus pajēme nūmaļ divpadsmit mōcekļu un ceļā tim saceja: 18 Raug, mes ejam uz Jeruzalemu, un Cylvāka Dāls tiks nūdūts vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim; tī Jū nūtīsōs uz nōvi, 19 un nūdūs pogōnu izsmīkļam, šausteišonai un krystā pīkaļšonai, un trešajā dīnā Jys pīsaceļs nu myrūnim.
Zebedeja dālu mōtes lyugums.
20 Tad pīgōja pi Jō Zebedeju dālu mōte reizē ar dālim un pīsalīkdama lyudze nu Jō kaut kū. 21 Bet Jys tai saceja: Kō tu gribi? Jei teice: Pavēli, lai šitī divi muni dāli sēd tovā vaļsteibā, vīns pa tovai lobajai un ūtrs par tovai kreisajai rūkai.
22 Bet Jezus atbyldādams saceja: Poši nazynot, kō lyudzat. Vai ta varat dzert tū bikeri, kū Es dzeršu? Tī Jam atbiļdēja: Varam. 23 Tad Jys tim saceja: Munu bikeri gon dzersit, bet sēdēšonas nūrōdeit pa Munai lobajai vai kreisajai rūkai Maņ napīdar, bet gon jōs pīdar tim, kam ir nu Muna Tāva pazeimōtas.
24 Tū dzērdādami, citi desmit apsakaita uz tim divejim brōlim. 25 Tōpēc Jezus, paaicynōjis jūs pi Sevis, saceja: Jums ir zynoms, ka tautas vodūni kolpynoj sovus pavaļstnīkus, un lelveiri izlītoj pret jim sovu varu. 26 Storp jums tai byut nadreikst. Bet gon, jo kas storp jums grybātu topt lelōks, tys lai ir jums kolps, 27 un kas grybātu byut pyrmais storp jums, tam ir jōbyun jyusu vērgam. 28 Tai pat ari Cylvāka Dāls nav atgōjis, lai Jam kolpōtu, bet gon, lai pats kolpōtu un sovu dzeiveibu atdūtu kai atpērkšonas moksu par daudzejim.
Oklais nu Jericho.
29 Izejūt nu Jericho, Jam pakaļ gōja daudz ļaužu. 30 Un raug, ceļa molā sēdēja divi oklī. Izdzērduši, ka garum īt Jezus, sauce saceidami: Kungs, Davida Dāls, apsažāloj par mums! 31 Ļaudis jim pīdraudēja, lai klusātu, bet jī vēļ styprōk sauce: Kungs, Davida Dāls, apsažāloj par mums!
Jezus nūstōjis atsauce jūs pi Sevis un saceja: 32 Kū grybat, lai jums dareitu? 33 Tī Jam atbiļdēja: Kungs, mes grybātu, ka atsadareitu mums acis. 34 Jezus, leidzcīteibas pōrjimts, pīsadyure pi jūs acim, un tyuleņ jī palyka redzeigi un gōja Jam pakaļ.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
