XIV.
Augstōs padūmes sprīdums.
1 Beja tikai divi dīnas leidz Leldinei, naraudzātōs maizes svātkim.
Vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī meklēja, kai Jū ar viļteibu varātu sagyut un nūnōvēt. 2 Bet jī saceja: Tikai na svātkūs, ka naizacaltu ļaudīs namīrs.
K. Jezus svaideišona.
3 Jam asūt Betanijā, špitaleigō Seimaņa mōjōs un sēžūt pi golda, atgōja vīna sīvīte, nasdama alebastra trauceņu, pylnu eistō, ļūti dōrga nardes eleja. Jei sasyta alebastra trauceņu un izlēja (eleju) Jam uz golvas.
4 Daži dusmōjōs (un saceja): Kam vajadzeiga šytaida svaidamō eleja izškērdēšona? 5 Tadei varēja šytū eleju pōrdūt, sajimt vairōk na trejs simti denaru, un tūs izdaleit nabogim. Un jī kūrnēja pret tū (sīvīti).
6 Bet Jezus saceja: Līcit jai mīru! Kōpēc dorat jai napatikšonu? Jei (taču) padareja Maņ lobu dorbu. 7 Nabogi tadei vysod pi jums byus, un varēsit jim lobu dareit, kod vīn gribēsit, bet Es na vysod pi jums byušu. 8 Kū jei spēja, tū padareja: jei īprīkš apsvaideja munu mīsu ar eleju paglobōšonai. 9 Patīši, Es jums soku: Pa vysu pasauli, kur vīn tiks sludynōts šys Evangelijs, jōs pīmiņai tiks stōsteits tys, kū jei ir padarejuse.
10 Tad Judass Iskariots, vīns nu tim divpadsmit, aizgōja pi vērsgoreidznīkim, lai Jū jim nūdūtu. 11 Jī, tū izdzērduši, nūsaprīcōja un apsūleja jam īdūt naudas. Un jys tik meklēja izdeveibas, lai Jū nūdūtu.
Pādejōs vakarines un Vssv. Sakramenta īstateišona.
12 Pyrmajā naraudzātōs maizes dīnā, kurā tyka kauts Leldines jārs, mōcekli vaicōja nu Jō: Kur Tu gribi, ka mes aizgōjuši Tev sagatavōtu ēsšonai Leldines jāru?
13 Tad Jys nūsyuteja divejus mōcekļus un jim pīsaceja: Ejte uz piļsātu; tur jyusus satiks vīns cylvāks, nasdams yudiņa skrūzi. 14 Ejte jam pakaļ, un tōs sātas saiminīkam, kurā jys īīs, pasokit: Mōceitōjs līk jautōt: Kur ir Maņ vīta, kur Es ar sovim mōceklim ēsšu Leldines jāru? 15 Un tys parōdeis jums lelu izpuškōtu ādamū ustobu. Tur mums sagatavojit. 16 Mōcekli, īgōjuši mīstā, atroda tai, kai jim beja saceits. Un sagatavōja Leldines jāru.
17 Vokoram īstōjūt, Jys atgōja reizē ar tim divpadsmit. 18 Kad jī beja pi golda un ēde, Jezus tim saceja: Patīši, Es jums soku: ka vīns nu jums, kas ar Mani reizē ād, Mani nūdūs. 19 Jī palyka skumeigi un vaicōja vīns pēc ūtra: Vai na es? Un cyts: Vai na es?
20 Bet Jys atbiļdēja: Vīns nu divpadsmit, kas ar Mani rūku mērcej bļūdā. 21 Cylvāka Dāls gon īt, kai par Jū ir raksteits, bet bāda tam cylvākam, caur kuru Cylvāka Dāls tiks nūdūts. Tam cylvākam byutu lobōk, jo jys pavysam nabyutu dzimis.
22 Ēsšonas laikā Jezus pajēme maizi, nūsvēteja jū un padeve jim, saceidams: Jemit, šytei ir muna Mīsa. 23 Tad, pajēmis bikeri, pateikdams padeve jim. Un dzēre nu jō visi. 24 Un Jys saceja: Šytys ir muns (jaunō) Īstōdejuma Asnis, kas daudzejū dēļ tops izlīts.
25 Patīši, Es jums soku: nu šytō veinūgōju augļa Es vairs nadzeršu leidz tai dīnai, kad Es jū jaunu dzeršu Dīva vaļsteibā.
Mōcekļu apgolvōjums.
26 Tad jī, nūskaitejuši pateiceibas himnu, nūgōja uz Eleja kolnu.
27 Un Jezus jim saceja: (Šūnakt) jyus visi (nu Manis) īsaļaunōsit. Jo ir raksteits: Satrīkšu gonu, un vuškas izkleiss. 28 Bet pēc sovas augšamceļšonōs aizīšu jums pa prīšku uz Galileju.
29 Tad Pīters Jam saceja: Lai pat visi īsaļaunōtu, bet es nā. 30 Tad Jezus jam saceja: Patīši, Es tev soku: Šūnakt pat, pyrms kai gaiļs divi reizes nūdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. 31 Jys tūmār vēļ styprōk apgolvōja: Pat jo maņ vajadzātu ar Tevi nūmērt, es Tevis naaizalīgšu. Taipat runōja ari visi citi.
Jezus nōves bailēs.
32 Kad jī atgōja uz vītu, kuru sauc Getsemane, Jys saceja sovim mōceklim: Pasēdit šite, koleidz Es lyugšūs. 33 Ar sevi leidza pajēme tikai Pīteri, Jākubu un Jōni, un Jys sōce grimt bailē un skumēs. 34 Tad Jys tim saceja: Muna dvēsele ir nūskumuse leidz nōvei. Palicit šyte un esit nūmūdā.
35 Jys, pagōjis drusku uz prīšku, pakryta pi zemes un lyudzēs: Jo tys varams, lai paīt tei stuņde Man garum. 36 Un Jys saceja: Abba, Tāvs, Tev vyss ir varams; Jem nūst nu manis šytū bikeri. Tūmār na tai, kai Es grybu, bet tai, kai Tu.
37 Atsagrīzis pi jim, Jys atroda jūs guļūt, un saceja Pīteram: Seimaņ, tu guli? Navari pat vīnas stuņdes byut nūmūdā? 38 Esit nūmūdā un lyudzatēs, ka naīkristu kārdynōšonā; gors gon ir dedzeigs, bet mīsa ir vōja. 39 Aizgōjis otkon, Jys lyudzēs, saceidams tūs pošus vōrdus. 40 Bet atgōjis atpakaļ, atroda jūs otkon guļūt; tūs acis beja nūvōrgušas, un jī nazynōja, kū Jam atbiļdēt.
41 Atsagrīzīs uz jim trešu reizi, saceja: Gulit tōļōk un pyušatēs? — Pīteik! Tei stuņde jau atgōja: raug, Cylvāka Dāls tiks nūdūts grēcinīku rūkōs. 42 Celitēs augšā, īsim! Raug, Muns nūdevējs jau tyvojās.
K. Jezus sajimšona cīti.
43 Un, Jam vēļ runojūt, pīgōja klōtu Judass (Iskariots), vīns nu divpadsmit, un leidza ar jū ļaudis ar zūbynim un rungom. Tūs beja syutejuši vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un vacōkī. 44 Nūdevējs beja jim devis zeimi saceidams: Kuru es pabučōšu, tys ir. Jemit Jū cīši un uzmaneigi vedit. 45 Atgōjis jys tyuleņ pīgōja klōtu un saceja: (Esi sveicynōts) Mōceitōj, un Jū pabučōja.
46 Tūlaik jī pacēle pret Jū sovas rūkas un Jū sajēme. 47 Bet vīns nu klōtasūšajim izvylka zūbynu un, cērsdams vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta tam ausi.
48 Jezus tim saceja: Kai pret kaidu slapkovu jyus asat izgōjuši ar zūbynim un rungom, lai Mani sagyutu. 49 Es tokš dīn dīnā beju storp jums svētneicā un mōceju, un jyus Manis nagyvat. Bet jōizapylda Rokstim. 50 Tūlaik visi (Jō mōcekli), Jū pamatuši, aizbāga.
51 Bet vīns jaunēklis, kas beja sedzīs tikai lynautā, gōja Jam pakaļ. Jī gribēja tū sagyut. 52 Bet jys, nūsvīdis lynautu, nūbāga prūjom plyks.
K. Jezus augstōs padūmes prīškā.
53 Jī nūvede Jezu pi vērsgoreidznīka. Tur sasalaseja visi vērsgoreidznīki, tautas vacōkī un Rokstim mōceitī.
54 Ari Pīters gōja nu tōlīnes Jam pakaļ leidz pošam vērsgoreidznīka pogolmam. Tur jys atsasāda leidz ar koļpim pi guņs un siļdējōs.
55 Vērsgoreidznīki un vysa augstō padūme centeigi meklēja Jezum preteigas līceibas, lai Jū nūtīsōtu uz nōvi, bet naatroda. 56 Daudzeji gon nataisneigi līcynōja Jam pretim, bet jūs līceibas nasaskanēja. 57 Tai daži, uzastōjuši pretim, napatīši saceja: 58 Mes dzērdējom Jū runojūt: Es izjaukšu šytū, ar cylvāku rūkom izcaltū, svētneicu un trejōs dīnōs izceļšu cytu, kas nav cylvāku rūkom calta. 59 Ari šytei līceiba nabeja vīnaida.
60 Tad pīsacēlis vērsgoreidznīks nūstōja uz vyds un vaicōja Jezum: Vai Tu nikō naatbiļdēsi uz tū, kū jī pret Tevi līcynoj? 61 Bet Jys klusēja un nikō naatbiļdēja. Tad otkon vērsgoreidznīks Jō vaicōja: Vai Tu esi Kristus, Svātō Dīva Dāls? 62 Jezus atbiļdēja: Es asmu, un jyus redzēsit Cylvaka Dālu sēžam pa lobajai (Dīva) vysvareibas rūkai un atejam vērs debess mōkūnim.
63 Tad vērsgoreidznīks pōrplēse sev drēbes un saceja: Kam mums vajadzeigi līcinīki? 64 Jyus tokš dzērdējot zaimōšonu. Kai jums līkās? Jī visi klīdze: Šytys ir nūdūdams nōvei.
65 Tad daži sōce Jū apspļaudeit, aizsagdami Jam vaigu, syta ar dyurem un saceja: Pravītoj! Ari koļpi syta Jam par vaigu.
Pītera aizalīgšona.
66 Pīteram asūt pogolmā, pīnōce pi jō vīna vērsgoreidznīka kolpyune, 67 un, īraudzejuse Pīteri syldūtīs, vārdamōs uz jō, saceja: Ari tu beji ar Jezu nu Nazaretes. 68 Bet jys līgdamīs saceja: Ni es zynu, ni saprūtu, kū tu runoj. Tad jys izgōja ōrā uz prīkšpogolmu. Un gaiļs aizdzīdōja.
69 Tad otkon tei kolpyune, jū īraudzejuse, saceja klōtasūšajim: Šytys ir vīns nu tim. Bet jys otkon aizalīdze.
70 Pēc nalela breiža klōtasūšī saceja Pīteram: Patīši, tu nu jim esi, tu taču esi galilejīts. 71 Tad jys sōce lōdētīs un zvērētīs: Es pavysam tō cylvāka napazeistu, par kuru jyus runojat. 72 Un tyuleņ gaiļs ūtru reizi aizdzīdōja.
Pīters tad īgōdōja tūs vōrdus, kurus Jezus jam pasaceja: Pyrmōk kai gaļs divi reizes aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. Un jys sōce gauži raudōt.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
