XIII.
Pōvula un Barnabas misiju ceļōjums.
1 Antiochijas bazneicā beja pravīši un mōceitōji, un storp tim Barnabas, Seimaņs, kuru sauc Niger, Lucijs nu Cyrenes, tetrarcha Eroda leidzaudzis Manaens un Sauls. 2 Kad jī Dīvam upurēja un gavēja, Svātais Gors jim saceja: Barnabu un Saulu atškirit Maņ tam uzdavumam, dēļ kura Es jūs paaicynōju. 3 Tad jī, gavādami un lyugdamīs, uzlyka uz tim rūkas un palaide tūs īt.
4 Svātō Gora syuteiti, jī aizgōja uz Seleuciju un nu turīnes aizbrauce uz Cypru. 5 Īgōjuši Salaminā, jī sludynōja Dīva vōrdu jūdu synagogōs. Jōņs pi jim beja kai paleigs. 6 Apstaigojūt vysu solu leidz pat Pafai, jī atroda vīnu cylvāku būri, vyltu pravīti, jūdu, vōrdā Bariesu, 7 kurs beja reizē ar vīnu saprateigu cylvāku, — pōrvaļdnīku Sergiju Paulu. Tys, paaicynōjis Barnabu un Saulu, gribēja dzērdēt Dīva vōrdu. 8 Bet jim pretōjōs būrs Elimass — tai ir tulkojams jō vōrds — un ceņtēs pōrvaļdnīku nu ticeibas atturēt. 9 Bet Sauls, kurs ir ari Pōvuls, Svātō Gora piļdeits, pasavēris uz jō, 10 saceja: Ak pylnais vysaidas viļteibas un vysaidas naganteibas, valna bārns, ikvīnas taisneibas īnaidnīks, vai tu napōrstōsi krystōt taisnūs Kunga ceļus? 11 Un tagad, raug, Kunga rūka nōks par tevi: tu paliksi okls un kaidu laiku vairs naredzēsi saules!
Un tyuleņ jū apjēme timseiba un tymsums, un jys tausteja ap sevi, maklādams, kas jū vastu aiz rūkas. 12 Tad pōrvaļdnīks, nūtykumu radzādams, īticēja un breinōjōs par Kunga mōceibu.
13 Izejūt nu Pafas, Pōvuls un tī, kas ar jū beja, devēs Pamfilijā uz Pergu. Bet Jōņs, nu jim atsaškeiris, aizgōja atpakaļ uz Jeruzalemu. 14 Un jī, pōrgōjuši Pergai cauri, aizgōja uz Pyzydijas Antiochiju. Tur sabata dīnā jī, īgōjuši synagogā, atsasāda. 15 Pēc lykuma un pravīšu pōrlaseišonas synagogas prīkšnīki lyka jim saceit: Veiri, brōli, jo jums ir kaidi pamūdynojūši vōrdi dēļ ļaudim, — runojit.
16 Pōvuls pīsacēle un, pamōvis ar rūku, saceja: Izraeļa veiri un jyus, kas beistatēs Dīva, klausitēs. 17 Izraeļa tautas Dīvs izvēlēja myusu tāvus un svešajā molā Egiptē padareja jūs par lelu tautu. 18 Ar spēceigu placu jūs nu turīnes izvedis, četrudesmit godu uzturēja tuksnesī. 19 Kanaana zemē iznycynojūt septeņas tautas, jim sadaleja tūs zemi. 20 Tai beja daudz moz četri simti pīcdesmit godu. Vēļōk leidz pravīšam Samueļam deve jim tīsnešus. 21 Bet nu tō laika jī lyudze kēneņa, un Dīvs jim īdeve Saulu, Kisa dālu, cylvāku nu Benjamiņa ciļts, četrudesmit godim. 22 Pēc tam, kad tū beja atmetis, īcēle jim par kēneņu Davidu. Par šytū Jys līcynōja: Es atrodu veiru pa sovai sirdei, Davidu, Jesse dālu; jys vysu, kū Es grybu, izpiļdeis. 23 Saskaņā ar sovu sūlejumu Dīvs nu šytōs ciļtis izmūdynōja Izraeļam Pesteitōju Jezu. 24 Pyrms jō uzastōšonas Jōņs vysai Izraeļa tautai sludynōja grāku vaidēšonas kristeibu. 25 Sovu uzdavumu beidzis, Jōņs atsasauce: Es naasmu tys, par kuru jyus mani skaitot. Bet raug, Tys nōks pēc manis, un es naasmu cīneigs jō kōju apava izraiseit.
26 Veiri, brōli! Abraama ciļts bārni un jyus, kas beistates Dīva! Mums šei pesteišonas ziņa ir nōkuse. 27 Tī, kas dzeivoj Jeruzalemā, un tūs vērsinīki Jezu naatzyna, un tūs pravīša vōrdus, kuri iksabatā teik laseiti, Jū nūtīsojūt, izpiļdeja. 28 Lai gon pi Jō nikaidas nōvi peļnūšas vaiņas naatroda, tūmār nu Pilata Jam nōves pīpraseja. 29 Pēc tam, kad vyss izapiļdeja, kas par Jū beja raksteits, nūjāmuši Jū nu kūka, īlyka kopā. 30 Bet Dīvs Jū nu myrūnim pīcēle. 31 Jys vairōkas dīnas pasarōdeja tim, kas Jam leidza nu Galilejas uz Jeruzalemu beja atgōjuši, kuri tagad pi tautas ir Jō līcinīki. 32 Un mes sludynojam tū prīceigū ziņu, ka Dīvs tūs sūlejumus, kurus tāvim beja devis, mums, jūs bārnim, pīceļūt augšam Jezu, izpiļdeja. 33 Tai pat stōv raksteits ūtrajā psaļmā:
Tu esi muns Dāls,
Es tevi šudiņ dzemdeju.
34 Un, kad Jū pīcēle nu myrūnim kai taidu, kas izniceibai vairs napasadūs, Jys pasaceja: Es dūšu jums tū svātū, eistū Davida montu. 35 Tōpēc ari cytur Jys soka: Sovam Svātajam izniceibas redzēt Tu naļausi. 36 Bet Davids, pēc sovā myužā Dīva vaļas izpiļdeišonas, nūmyra. Jys tyka pīvīnōts sovim tāvim un izniceibu redzēja. 37 Bet tys, kuru Dīvs pīcēle augšam, izniceibas naredzēja.
38 Veiri, brōli, lai tys jums ir zynoms, ka caur šytū jums teik sludynōta grāku atlaisšona. 39 Nu vysa, nu kō jyus caur Moizeša lykumu navarējot tikt atbreivōti, caur Jū ikvīns, kas tic, tiks atbreivōts. 40 Tōpēc uzmonit, ka uz jums naatsateiktu tys, kū soka pravīši: 41 Raugit, jyus, nycynōtōji, breinojitēs un neikstit, jo Es izdareišu jyusu dīnōs lītu, kurai jyus naticēsit, jo jums ari sludynōtu.
42 Izejūt ōrā, jō lyudze, lai ari nōkūšajā sabatā jim par šom lītom runōtu. 43 Sasalasejušajim izkleistūt, daudzejī nu jūdim un dīvbaileigajim prozelitim Pōvulam un Barnabai gōja leidza; tī jūs pamūdynōja, lai pastōvātu Dīva žēlesteibā.
44 Nōkūšajā sabatā natōļ vyss mīsts sasalaseja, lai dzērdātu Dīva vōrdu. 45 Radzādami ļaužu pulkus, jūdi aizadaga skaudeibā, runōja Pōvula vōrdim pretim un izteice zaimus. 46 Bet Pōvuls un Barnabas drūšsirdeigi atbiļdēja: Tadei vajadzēja pyrmōk Dīva vōrdu sludynōt jums. Bet tai kai jyus tū atmatat un sevi myužeigai dzeivei skaitot par nacīneigim, raug, mes dūsimēs pi pogōnim. 47 Ari Kungs mums pavēlēja: Es tevi pazeimōju pogōnim par gaismu, ka byutu jim pesteišonai leidz pat zemes molai.
48 Šytū izdzērduši, pogōni prīcōjōs un slaveja Kunga vōrdu. Un kas myužeigai dzeivei beja pazeimōti, tī visi palyka ticeigi. 49 Tai Kunga vōrds izaplateja pa vysu apgobolu. 50 Bet jūdi uzbūdynōja padīveigōs un gūdeigōs sīvītes un mīsta vacōkūs. Tad sōce Pōvulu un Barnabu vojōt un jūs nu sovas apkōrtnes padzyna. 51 Tad, nūkratejuši nu sovom kōjom putekli pret jim, jī aizgōja uz Ikoniju. 52 Bet mōcekli beja piļni prīcas un Svātō Gora.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
