III.
Pōrsorgōjumi.
1 Tai tad, muni brōli, prīcojitēs ikš Kunga! Man naapneikst jums raksteit tū pošu, bet jyusus tys lai vairōk nūstyprynoj. 2 Sorgojitēs nu sunim, sorgojitēs nu ļaunim olgōdčim, sorgojitēs nu sagraizeišonas. 3 Eistī apgraizeitī asom mes, kas Dīvam kolpojam Gorā un dižojamēs par Jezu Kristu un napasaļaunam uz mīsas, 4 lai gon es varātu pasaļaut arī uz mīsas. Jo kaids cyts dūmoj, ka šys varūt uz mīsas pasaļaut, tod tū vairōk varātu es, 5 jo es ostoitā dīnā asmu apgraizeits, asmu nu Izraeļa tautas, nu Benjamina ciļts, asmu ebrejs nu ebrejim, es pēc lykuma farizejs, 6 pēc steigsmem — (Dīva) Bazneicas vojōtōjs un navainojams lykuma taisneibā.
7 Bet kas man beja kai īgyvums, tū es Kristus dēļ uzskotu par zaudējumu. 8 Jā, tagad es vysu īskaitu par zaudējumu saleidzynojūt ar vysu pōrspējušū muna Kunga Jezus Kristus pazeišonu, kurōs dēļ es atmešu vysu un tū īskaitu par māslim, lai tik īmontōtu Kristu, 9 un lai byutu atrosts Jymā kai taids, kuram sevis attaisnōšona nanōk nu lykuma, bet gon caur Kristus ticeibu, — attaisnōšona, kas ticeibas dēļ ir nu Dīva. 10 Tai es grybu pazeit Jū un Jō augšamceļšonōs vareibu, un leidzdaleibu Jō cīsšonōs un es grybu byut Jam leidzeigs nōvē, 11 lai pēc nōves nūnōktu pi augšamceļšonōs nu myrūnim.
12 Un nav tai, itkai es tū jau byutu sasnēdzis un jau byutu piļneigs, nē, es gon pēc tō dzanūs, lai sasnāgtu, jo tōdēļ mani ir īgivis Kristus Jezus. 13 Brōli, es sevī naīdūmoju, ka jau byutu sasnēdzis, bet gon: Es aizmērstu tū, kas man ir pagōjis un steidzūs pēc tō, kas man ir prīškā; 14 mērki acīs (turādams) es steidzūs pēc uzvaras, uz kuru mani Dīvs tur augšā ikš Jezus Kristus ir paaicynōjis. 15 Tai lai mes dūmojam visi, kas asom piļneigi un jo jyus cytaiž dūmōtu, tad Dīvs jums arī šytū atklōs; 16 tikai ejat tōļōk pa īsōktū ceļu.
17 Brōli, jemit par paraugu mani un skotatēs uz tim, kas pēc myusu parauga dzeivoj. 18 Daudzejī gon dzeivoj, kai es jums daudzi reižu asmu stōstejis un tagad ar osorom atkōrtoju, kai Kristus krysta īnaidnīki. 19 Iznīceiba ir jūs gols, vādars ir jūs dīvs, nūzigums ir jūs dižonums, jūs prōts nasās uz pasauleigū. 20 Bet myusu tēvija ir dabasūs. Nu turīnes mes arī sagaidam Pesteitōju, Kungu Jezu Kristu. 21 Jys myusu nūžālojamū mīsu pōrveidōs un izveidōs tū sovai slaveigajai mīsai leidzeigu ar tōs varas spāku, ar kuru Jys var sev pakļaut vysu.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
