III.
Izveseļōšona sabatā.
1 Jys otkon reizi īgōja synagogā. Tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu rūku.
2 Jī tēmēja, vai Jys sabatā nadareis tō vasala, lai varātu Jū apsyudzēt.
3 Tūlaik Jys saceja tam cylvākam, kuram beja nūkoltuse rūka: Izej uz vyds! 4 Un saceja jim: Kas sabatā ir jōdora: lobs vai ļauns? Jōizglōb dzeiveiba vai jōļaun jai iznikt? Bet tī klusēja. 5 Tad, uzmetis uz jim vysapkōrt dusmeigu skotu un nūgrimis skumē jūs cītsirdeibas dēļ, saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku! Jys izstīpe, un jō rūka palyka vasala.
6 Farizeji tyuleņ, izgōjuši ōrā, īsōce sarunas ar Eroda pīkritējim, kai Jū nūbeigt.
Jezus un tauta.
7 Bet Jezus reizē ar sovim mōceklim nūgōja atpakaļ uz jyuras molu. Nu Galilejas gōja Jam pakaļ leli ļaužu pulki. 8 Ari nu Judeas un Jeruzalemas, nu Idumejas un nu viņpus Jordana molas, nu Tyras un Sydonas, dzēržūt par Jō dorbim, lels daudzums gōja pi Jō.
9 Un, lai ļaužu daudzums nanūmīgtu, Jys pīsaceja sovim mōceklim, lai sagatavōtu Jam laivu. 10 Tai kai daudzejūs beja padarejis vasalus, tod tī, kam beja kaida slimeiba, lauzēs klōtu, lai pi Jō dasadūrtu. 11 Īraudzejuši Jū, naškeistī gori kryta pret Jū uz zemes un sauce: Tu esi Dīva Dāls. 12 Bet Jys tim stipri nūlīdze Jū izdaudzynōt.
Apostolu izlaseišona.
13 Tad Jys uzkōpe kolnā un paaicynōja pi Sevis tūs, kurus gribēja; un tī pīgōja pi Jō. 14 Un Jys izlaseja divpadsmit, lai tī byutu ar Jū un lai jūs vēļōk syuteit sludynōtu, 15 un deve jim varu izdzeit ļaunūs gorus. 16 Jys izlaseja divpadsmit nōkušūs: Seimani, kuru nūsauce par Pīteri, 17 Zebedeju dālu Jākubu un Jākuba brōli Jōni, kurus nūsauce par Boanerges, tys ir pārkyuņa dāli; 18 Tad Andrivi, Filipu, Bārtuli, Mateusu, Tomasu, Alfeja dālu Jākubu, Tadeusu, Seimani Centeigū 19 un Judasu Iskariotu, kurs Jū nūdeve.
K. Jezus apvaiņōšona.
20 Tad jī nūgōja uz sātu. Bet te sasalaseja tik daudz ļaužu, ka jim nabeja varams pat maizes īēst. 21 Izdzērduši tū, Jō tyvōkī gōja, lai Jū sajimtu cīši, jo teice, ka Jys asūt zaudējis prōtu.
22 Rokstim mōceitī, kas beja nu Jeruzalemas atgōjuši, sauce: Jamā ir Beelzebubs, Jys valnus izdzan caur valna vērsinīku.
23 Tad, pasaucis jūs klōtu, jim runōja leidzeibōs: Kai var satans izdzeit satanu? 24 Jo kura kēnests ir sasaškāluse poša sevī, tad jei navar pastōvēt. 25 Un jo kura mōja poša sevī ir sasaškāluse, tad jei navar pastōvēt. 26 Tai tad, jo satans uzastōj pats pret sevi un sevī sasaškeļ, tad jys vairs navar pastōvēt, bet gon jam ir jōizneikst. 27 Taču nikas navar cytaiž īsalauzt styprōkō mōjā un izlaupeit jō montu, kai īprīkš sasējis styprōkū; un tūlaik izlaupeis jō mōju.
28 Patīši, Es jums soku: cylvāka bārnim visi grāki un zaimōšonas tiks atlaistas, lai cik daudz jī ari tūs dareitu; 29 bet, kas Svātū Goru zaimoj, tys myužam atlaisšonas nasajems, bet gon paliks grāka vaineigs myužeigi. 30 Jī tadei saceja: Jamā ir naškeists gors.
K. Jezus radinīki.
31 Tad atgōja Jō mōte un brōli. Jī palyka stōvādami ōrā un lyka Jū pasaukt. 32 Ļaužu pulkam apkōrt ap Jū sēžūt, saceja: Raug, ōrā ir tova mōte, tovi brōli, un jī Tevi meklej.
33 Jys atbiļdēja: Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli? 34 Tad, uzmetis skotu apkōrt uz tim, kas apkōrt Jam sēdēja, saceja: Raug, ir muna mōte un muni brōli! 35 Kas pylda Dīva grybu, tys ir Muns brōļs, mōsa un mōte.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
