I.
Īvods.
1 Pōvuls caur Dīva grybu paaicynōtais Jezus Kristus Apostols un brōļs Sostens.
2 Dīva draudzei Korintā un tim, kas ikš Jezus Kristus ir svāttopuši, paaicynōtim svātajim reizē ar vysim tim, kas myusu Kunga Jezus Kristus vōrdu pīsauc ikvīnā, kai jūs tai arī myusu molā.
3 Žēlesteiba jums un mīrs nu Dīva myusu Tāva un nu Kunga Jezus Kristus.
4 Es vysod par jums pasateicu munam Dīvam, par Dīva žēlesteibu, kura jums ir dūta ikš Jezus Kristus. 5 Jymā jyus asot palykuši bogōti ar ikvīnu mōceibu un ikvīnu zynōšonu, 6 jo līceiba par Kristu jyusūs ir nūsastyprynōjuse, 7 lai jums, kas myusu Kunga Jezus Kristus pasarōdeišonōs gaidot, natryuktu nivīnas žēlesteibas dōvonas. 8 Jys jums dūs arī iztureibu leidz golam tai, ka jyus myusu Kunga Jezus Kristus (atnōkšonas) dīnā byusit bez vaiņas. 9 Dīvs, kas jyusus īaicynōja sova Dāla Jezus Kristus myusu Kunga vīneibā, ir uzticeigs.
Streidi pretojās kristeibas un mōceibas vīneibai.
10 Brōli, Kunga Jezus Kristus vōrdā es jyusus breidynoju, ka jyus vysi vīnu un tū pošu runōtu, ka pi jums nabyutu škeļšonōs, bet gon, ka pi jums byutu vinprōteiba un vīnaidas dūmas. 11 Muni brōli, Kloesa ļaudis man par jums ziņōja, ka storp jums ir streidi. 12 Tai kai daži nu jums soka: Es pīkreitu Pōvulam, es Apollonam, es Pīteram, es turūs pi Kristus, tad es vaicoju: 13 Vai tad Kristus ir sadaleits? Vai tad Pōvuls par jums ir krystā pīkolts? Vai Pōvula vōrdā jyus asot nūkristeiti? 14 Paļdis Dīvam, ka izjamūt Krispu un Gaju es nivīna nu jums naasmu kristejis. 15 Tai tad, nivīns navar saceit, ka munā vōrdā ir nūkristeits. 16 Es gon vēļ nūkristeju Stefana saimi, bet vairs napīmiņu, ka byutu kū kristejis.
17 Kristus manis nasyuteja kristeitu, bet gon Evangelija sludynōtu, tūmār na daiļruneibā, lai naneiktu Kristus krysts.
18 Tim, kas īt uz pazusšonu, mōceiba par krystu ir muļkeiba, bet mums, kas byusim izpesteiti — Dīva spāks. 19 Stōv raksteits: Es iznycynōšu gudrinīku gudreibu un atmesšu saprateigūs sajāgu. 20 Kur tad palīk gudrais, kur Rokstim mōceitais, kur šō pasauļa pētnīks? Vai tad šō pasauļa gudreibas Dīvs napasludynōja par muļkeibu? 21 Tai kai pasauļs ar sovu gudreibu Dīva, Jō dīviškajā gudreibā, napazyna, caur sludynōšonas muļkeibu Dīvam labpatyka izglōbt tūs, kas īticēja.
22 Lai gon jūdi pīprosa breinumzeimu un greki meklej gudreibas, 23 mes tūmār sludynojam krystā pīkoltū Kristus, kas jūdim ir īļaunōšona, pogōnim muļkeiba, 24 bet tim, kas ir paaicynōti, lai tī byutu jūdi vai arī pogōni, Kristus ir Dīva spāks un Dīva gudreiba.
25 Un tys, kas izalīk muļkeigs, bet paīt nu Dīva, par cylvākim ir gudrōks, un kas izalīk vōjs, bet paīt nu Dīva, par cylvākim ir styprōks.
26 Brōli, raugatēs uz jyusu paaicynōjuma, ka storp jums nav daudz gudrinīku pēc mīsas, nav daudz vareigūs, nav daudzi dīžciļteigūs; 27 bet gon tūs, kas pēc pasauļa īskotim ir muļki, Dīvs izvēlēja, lai aizkaunātu gudrinīkus; un, kurus pasauļs īskaiteja par vōjim, tūs Dīvs izvēlēja, lai aizkaunātu styprū. 28 Un, kas deļ pasauļa ir zami un pat nadereigi, šytūs Dīvs izlaseja, lai palyktu nalīteigi tī, kas kaut kū ir vērteigi, 29 lai Dīva prīškā nasalapnōtu nivins vērszemes cylvāks. 30 Caur Jū jyus asot ikš Jezus Kristus, kas nu Dīva mums ir klivis par gudreibu, taisneigumu, svāttopšonu un pesteišonu. 31 Kas grib līleitīs, soka Roksti, lai līlejās ikš Kunga.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
