IX.
K. Jezum ir grāku pīdūšonas vara.
1 Pēc tam, īsēdis laivā, Jys pōrsacēle pōri un atgōja uz sovu mīstu. 2 Un, raug, te atnese Jam vīnu krampa sarautū, guļūšu uz gultas. Jezus, radzādams jūs ticeibu, krampa sarautajam saceja: Esi drūss, dāls, grāki tev ir atlaisti.
3 Tad daži Rokstim mōceitī runōja storp sevi: Šytys zaimoj Dīvu! 4 Un Jezus, radzādams jūs dūmas, saceja: Kōpēc jyus ļaunu dūmojat sovōs sirdis? 5 Kas tad vīgļōk pasokoms: tev ir atlaisti grāki; vai saceit: Celīs un staigoj? 6 Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir vērs zemes vara atlaist grākus, — saceja krampa sarautajam: Celīs augšā, jem sovu gultu un ej uz sovu sātu! 7 Un jys pīsacēlis, aizgōja uz sovu sātu. 8 Tū radzādami, ļaužu puļki ļūti nūsabeida un slavēja Dīvu, kas cylvākim ir devis taidu varu.
Mateusa paaicynōšona.
9 Nu turīnes īdams tōļōk, Jezus īraudzeja vīnu cylvāku, Mateusu vōrdā, sēžūt pi muitas golda, un jam saceja: Ej Maņ pakaļ! Tys pīsacēlis gōja Jam pakaļ.
10 Un nūtyka, ka Jezus beja mōjā pī golda, daudz muitinīku un grēcinīku sagōja ījemt vītu ar Jū un Jō mōceklim. 11 Tū radzādami, farizeji saceja Jō mōceklim: Kōpēc jyusu Mōceitōjs ād reizē ar muitinīkim un grēcinīkim? 12 Tū dzērdādams, Jezus saceja: Na vasalajim, bet gon slymajim ir vajadzeigs ōrsts. 13 Ejte un mōcitēs saprast, kū tys nūzeimoj: Es grybu žāļsirdeibas, bet na upura. Jo Es naasmu nōcis aicynōt taisneigūs, bet gon grēcinīkus.
Gavēņa līta.
14 Tad atgōjuši pi Jō Jōņa mōcekļi saceja: Kōdēļ tad mes un farizeji tik daudzi gavejam, bet tovi mōcekli gavēņa naītur? 15 Jezus tim atbiļdēja: Vai tad kōzinīki var byut nūskumuši, koleidz pi jim ir leigovaiņs? Gon atīs dīnas, kad nu jim atjems leigovaini, un tad jī gavēs.
16 Nikas tadei nalīk vacim svōrkim jauna audakla īlōpa, jo cytaiž, īlōps var nu svōrkim atpleist, un pleisums var palikt vēļ lelōks. 17 Tai pat nikas jauna veina nalej vacūs traukūs, jo cytaiž, trauki var sapleist, veins iztecēt, un trauki īt zudumā. Bet gon jaunu veinu lej jaunūs traukūs, un tad obi divi uzagloboj.
K. Jezus pīceļ nūmyrušū.
18 Kad Jys jim tai runōja, raug, pīgōjis pi Jō vīns vērsinīks pagūdynōja Jū un saceja: Kungs: tikkū nūmyra muna meita. Bet aizej, uzlic uz jōs sovu rūku un jei byus dzeiva. 19 Un cēlīs, Jezus kūpā ar sovim mōceklim aizgōja jam pakaļ.
20 Un, raug, vīna sīvīte, kura jau divpadsmit godu slymōja ar ašņa tecēšonu, pīgōja pi Jō nu aizmugures un dasadyure pi Jō svōrku veiles. 21 Jei sevī saceja: Jo tik dasadūršu pi Jō svōrkim, es palikšu vasala. 22 Bet Jezus, atsagrīzis un jū īraudzejis, saceja: Esi drūsa, meit, tova ticeiba tevi izglōbe. Un tamā pat breidī sīvīte palyka vasala.
23 Atgōjis uz vērsinīka mōju, un īraudzejis stabulātōjus un trūkšņojūšū pyuli, Jezus tim saceja: 24 Ejte prūjom! Meitine tadei nav nūmyruse, bet tikai guļ. Un tī Jū izsmēja. 25 Kad pyuļs beja izdzonōts, Jys īgōjis īškā, pajēme jū aiz rūkas, un meitine pīsacēle. 26 Un ziņa (par nūtykušū) izaplateja pa vysu tū apvydu.
K. Jezus padora vasalus oklūs un valna apsāstu.
27 Kad Jezus nu turīnes gōja tōļōk, divi oklī sekōja pēc Jō, klīgdami un saceidami: Davida dāls, apsažāloj par mums. 28 Un tikkū Jys beja īgōjis sātā, tī oklī pīgōja klōtu, un Jezus jim saceja: Vai jyus ticit, ka es spēju tū izdareit? Jī atbiļdēja: Jā, Kungs. 29 Tad Jys pīsadyure pi jūs acim, saceidams: Kai tycat, tai lai jums nūteik. 30 Un jūs acis atsavēre. Bet Jezus tūs breidynōja, saceidams: Raugat, ka šytō nikas naizzynōtu. 31 Bet jī aizgōjuši izdaudzynōja pa vysu tū apvydu.
32 Jim izejūt, raug, atnese pi Jō vīnu māmu, valna apsāstu. 33 Kad valns beja izdzeits, māmais sōce runōt. Ļaudis breinōdamīs saceja: Vēļ nikod nikas tam leidzeigs Izraelī nav radzāts! 34 Bet farizeji saceja: Jys valnus izdzan caur valnu vērsinīku.
K. Jezus leidzcīteiba.
35 Un Jezus apstaigōja vysus mīstus un sadžas, mōceidams tūs synagogōs, sludynōdams kēnests Evangeliju un dzīdynōdams ikvīnu slimeibu un ikvīnu vōjumu. 36 Radzādams ļaužu pulkus, jim leidzcīte; jo jī beja nūvōrguši un nūlaisti, kai vuškas, kurom navā gona. 37 Tūlaik Jys sovim mōceklim saceja: Pļōves lauks gon ir lels, bet strōdnīku moz. 38 Tōpēc lyudzit pļōves lauka saiminīku, lai syuta uz sovu lauku strōdnīkus.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
