XXIII.
Breidynōjums pret rarizejim.
1 Tad Jezus runōja ļaužu pulkim un sovim mōceklim, 2 saceidams:
Rokstim mōceitī un farizeji sēd Moizeša krāslā. 3 Tū vysu, kū jī jums pīsaceis, dorit un izpiļdit, bet poši tai, kai tī dora, nadorit. Jī gon mōca, bet poši napylda. 4 Jī sīn gryutas, napanasamas nostas un līk jōs cylvākim uz placim, bet poši pat ar pērstu nagrib tūs kustynōt. 5 Vysus sovus dorbus dora tikai tōdēļ, lai pasarōdeitu ļaudim. Tai jī nosoj plotas pōtoru jūstas, pagarynōdami viņu strēmeles. 6 Mīļoj ījimt pi vīsu golda pyrmōs vītas un synagogōs augstōkūs krāslus. 7 Grib, ka jūs sveicynōtu atklōtūs laukumūs un sauktu par mōceitōjim.
8 Bet jyus naļaunit sevis saukt par mōceitōjim, jo tikai vīns ir jums mōceitōjs, jyus, turpretim, visi asat brōli. 9 Ari ni vīna nu jums vērs zemes nasaucit par tāvu, jo tikai vīns ir jums Tāvs, kas ir dabasūs. 10 Tai pat naļaunit sevis saukt par skūlōtōjim, jo tikai vīns ir jums skūlōtōjs: Kristus. 11 Tam, kas ir storp jums pats lelōkais, jōbyun jyusu kolpam. 12 Jo tys, kas pats sevi augstynoj, tops pazamynōts, bet kas sevi pazamynoj, tops paaugstynōts.
Draudi farizejim un Rokstim mōceitim.
13 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus tokš aizslādzat ļaudim dabasu vaļsteibu. Jyus ni poši jamā ejat, ni laižat tūs īt, kas grybātu īīt.
14 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus, garas lyugšonas skaiteidami, rejat atraitņu montu, tōdēļ jyus sajemsit bōrgu sūdu.
15 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus pōrejat sausu zemi un jyuru, lai īgyut sev kaut vīnu pīkritēju, un, jo ir īgyuts, tad jū padorat par eļnes dālu divi reizes ļaunōku, kai poši.
16 Bāda jums, oklūs vodūni, kas sokat: Jo kas pīzvērej svētneicai, tys nava nikas; bet jo kas pīzvērej svētneicas zaltam, tam zvārasts ir jōizpylda. 17 Jyus esit bezprōteigi un okli! Kas gon ir svareigōks: Zalts, vai svētneica, kas zaltu svētej? 18 Tōļōk: Kas pīzvērej oltoram, tys nav nikas; bet kas pīzvērej upurātai dōvonai, kas ir vērs oltora, tam zvārasts ir jōizpylda. 19 Oklī, kas tad ir svareigōks: dōvona vai oltors, kas jū svētej? 20 Zvārādams oltoram, tokš pīzvērej jam un vysam, kas uz jō atsarūn. 21 Zvārādams svētneicai, pīzvērej jai un vysam tam, kas jamā atsarūn. 22 Kas zvērej dabasim, tys zvērej Dīva krāslam un Tam, kas jamā sēd.
23 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus gon dūdat dasmytū daļu nu mātrom, diļlem un kiminim, bet aplaižat lykumā tū, kas ir vyssvareigōkais: taisneibu, žāļsirdeibu un ticeibu. Tys gon dorams, bet ari šytys nav aplaižams. 24 Oklūs vodūni! Jyus izkōšat ūdu, bet nūrejat kameli.
25 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli, jo bikera un bļūdas ōrpusi jyus teirejat, bet īkšā asat piļni laupeišonas un nasōteibas. 26 Oklais farizej, izteirej pyrmōk bikera un bļūdas īkšpusi, tad ari ōrpuse byus teira.
27 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli, jo jyus asat leidzeigi balsynōtam kopam, kurs nu ōrpuses izalīk skaists, bet īkšā ir pylns myrūņa kaulu un vysaidas nateireibas. 28 Tai pat ari jyus nu ōrpuses izalīkat ļaudim taisneigi, bet īkšpusē asat piļni līkuleibas un nataisneibas.
29 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus byuvejat pravīšim kapenes, puškojat taisneigū pīminekļus un sokat: 30 Jo mes byutu dzeivōjuši myusu tāvu laikūs, mes nabyutu paleidzējuši jim pi pravīšu ašņa līšonas. 31 Ar šū jyus poši aplīcynojat, ka jyus asat pravīšu slapkovu dāli. 32 Un pīpyldat sovu tāvu māru.
33 Jyus čyusku un ūdžu dzymums! Kai jyus izbēgsit nu eļnes sūda? 34 Tōpēc, raug, Es jums syutu pravīšus, gudrūs un Rokstim mōceitūs. Cytus nu tim jyus nūnōvēset, un krystā pakōrset; cytus otkon šausteiset sovōs synagogōs un nu mīsta mīstā vojōset. 35 Tai tad uz jums guļsīs vyss taisneigūs asnis, kas ir vērs zemes izlīts, īsōcūt nu taisneigō Abeļa ašņa leidz Barachija dāla Zacharija ašņam, kuru jyus storp svētneicu un oltori nūnōvējot. 36 Patīši, Es jums soku: tys vyss guļsīs uz šytō dzymuma.
Pōrmatumi Jeruzalemai.
37 Jeruzalem, Jeruzalem! Tu nūnōvej pravīšus un ar akminim nūmātoj tūs, kuri ir syuteiti uz tevi! Cik reižu Es gribēju savōkt tovus bārnus, kai vysta zam sovim spōrnim savōc sovus cōlānus, bet jyus nagribējot! 38 Raug, jyusu mōja izniks. 39 Jo Es jums soku: Jyus Manis vairs naredzēset, koleidz saceiset: Svēteigs Tys, kas nōk Kunga vōrdā.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
