V.
Ananiass un jō sīva.
1 Ari vīns cylvāks, vōrdā Ananiass, kūpā ar sovu sīvu Safiru pōrdeve sovu īpašumu. 2 Sīvai zynūt, jys sajimtōs naudas daļu aizturēja sev; ūtrū daļu aiznese un nūlyka apostolim pi kōjom. 3 Bet Pīters saceja: Ananias, kai tad ļaunais gors varēja īkārdynōt tovu sirdi, ka tu Svātajam Goram malōtu un sajimtōs par zemes gobolu naudas daļu paturātu sev? 4 Vai tad jei nabyutu palykuse par tova poša īpašumu, jo tu jōs nabyutu pōrdevis? Un ka ari tu pōrdevi, vai tad ar sajimtū naudu navarēji reikōtīs breivi? Kai tu varēji sovā sirdī īlaist šytaidu lītu? Tu tadei na cylvākam, bet Dīvam samalōji! 5 Dzērdādams šytūs vōrdus, Ananiass pakryta un nūmyra. Vysus, kas šytū dzērdēja, pōrjēme lela baile. 6 Pīsacāluši jaunēkli apsedze jū un aiznese uz kopu.
7 Un nūtyka, ka pēc kaidom trejom stuņdem atgōja ari jō sīva. Tō, kas beja nūticis, jei nazynōja. 8 Pīters jai saceja: Soki maņ, vai zemes gobolu jyus par šitik vīn pōrdevet? Jei atbiļdēja: Tai, par šitik. 9 Tad Pīters jai saceja: Kōpēc jyus sasarunōjot kārdynōt Svātū Goru? Raug, tūs kōjas, kas tovu veiru aiznese uz kopu, jau ir pi durovom, lai ari tevi aiznastu. 10 Tei uz reizes pakryta pi jō kōjom un nūmyra. Īgōjuši jaunēkli atroda jū jau nadzeivu. Aiznasuši jī aproka jū suplok jōs veiram. 11 Lelas bailes pōrjēme vysu draudzi un vysus tūs, kas par šytū dzērdēja.
12 Caur apostolu rūkom nūtyka tautas vydā daudz zeim’u un breinumu. Visi vīnprōteigi sasalaseja Salomona siņcēs. 13 Nivīns nu svešinīkim naīsadrūšynōja jim pīsavīnōt, bet ļaudis jūs augsti cīnēja. 14 Ticeigūs ikš Kunga veirīšu un sīvīšu skaits pasalelynōja arvīnu vairōk un vairōk. 15 Pat slymūs nese uz ceļa un lyka jūs uz gultom un krāslim, lai kaut garumejūšō Pītera susātivs krystu uz vīna vai ūtra (un tī palyktu nu sovas slimeibas vasali). 16 Ari nu tim mīstim, kas beja apkōrt ap Jeruzalemu, ļaudis saplyuda, nasdami slymūs un naškeistūs goru mūceitūs, un visi tyka izvasalōti.
Apostolu vojōšona.
17 Tad vērsgoreidznīks un ar jū visi jō un sadduceju sektas pīkritēji, 18 skaudeibas piļni, pacēle pret apostolim rūkas un lyka jūs īslūdzeit kūpejā cītumā. 19 Bet Kunga eņgeļs, nakt attaisejis cītuma vōrtus, izvedis jūs ōrā, saceja: 20 Ejte un, nūstōjuši svētneicā, sludynojit tautai vysu šytōs dzeives mōceibu. 21 Šytū izdzērduši, jī, gaismai austūt, aizgōja uz svētneicu un mōceja.
Atgōjis vērsgoreidznīks ar sovim pīkritējim sasauce augstū padūmi un vysus Izraeļa dālu vacōkūs un aizsyuteja uz cītumu, lai jūs atvastu. 22 Aizgōjuši kolpi (attaiseja cītumu), bet jūs cītumā naatroda. Tad jī grīzēs atpakaļ un paziņōja saceidami: 23 Cītumu mes atrodom aizslāgtu, ari sorgus sovōs vītōs pi durovom; bet atdarejuši, mes īškā naatrodom nikō. 24 Šytū izdzērduši, svētneicas vērsinīks un vērsgoreidznīki navarēja saprast, kai tys varēja nūtikt.
25 Bet kaids īgōjis jim paziņōja: Raug, tī cylvāki, kurus jyus īslūdzejot cītumā, ir svētneicā un mōca ļaudis. 26 Tad vērsinīks ar kolpim aizgōjuši atvede jūs šur, tūmār na ar varu, jo jī beidōs, ka ļaudis nanūmātōtu jūs pošus ar akminim. 27 Atvaduši jī stōdeja tūs augstōs padūmes prīškā. Vērsgoreidznīks jim saceja: 28 Vai tad mes jums styngri nanūlīdzem Tō vōrdā mōceit? Bet raug, jyus ar tū sovu mōceibu pōrpyldot Jeruzalemu un grybat uz mums pagrīzt tō Cylvāka asni.
29 Pīters kūpā ar citim apostolim atbiļdēja: Dīva vairōk vajag klauseit, na ļaužu. 30 Myusu tāvu Dīvs Jezu, kuru jyus krysta kūkā pakōret un nūnōvējōt, pīcēle augšam. 31 Dīvs Jū pi sovas lobōs rūkas paaugstynōja par Vaļdnīku un Pesteitōju, lai Izraeļam dūtu atsagrīzšonu un grāku atlaisšonu. 32 Un kai mes, tai ari Svātais Gors, kuru Dīvs īdeve tim, kas Jō klausa, asam šytūs nūtykumu līcinīki.
Gamalieļa padūms.
33 Šytūs vōrdus dzērdādami, tī ļūti aizadusmōja un nūlēme jūs nūnōvēt. 34 Tad nu augstōs padūmes vyda pīsacēle vīns farizejs, vōrdā Gamalieļs, vysā tautā īvārojams Rokstim mōceitais. Jys pavēlēja tūs veirus uz moza laiceņa izvest ōrā. 35 Tad jys tim saceja: Jyus, Izraeļa veiri, apdūmojit labi, kū jyus ar tim veirim gribit dareit. 36 Tadei pyrms kaida laika pasacēle Teudas, jys sevi īskaiteja par kaut kū sevišku un īgyva sev pīkritēju ap četrom tyukstūšom cylvāku. Bet jū nūsyta, un visi jō pīkritēji tyka izklaidōti un iznycynōti. 37 Pēc tō, saraksteišonas dīnōs, izacēle Judass nu Galilejas un īgyva daudzi pīkritēju, bet ari jys iznyka, un visi jō pīkritēji tyka izklaidōti. 38 Tōpēc es jums dūdu nōkūšu padūmu: Atsastōjit nūst nu šitim ļaudim un laidit jūs vaļā. Un jo tys nūdūms un līta paīt nu ļaudim, — jys izniks pats, 39 bet jo paīt nu Dīva, tad jyus tōs iznycynōt naspēsit, cytaiž jyus byusit uzskateiti par Dīva pretinīkim. Un jī tam pīkryta. 40 Tad jī pasauce apostolus, lyka jūs nūšausteit un, aizlīguši tim Jezus vōrdā runōt, palaide vaļā. 41 Bet jī nu augstōs padūmes aizgōja prūjom piļni prīcas, jo jī beja atrosti par cīneigim (Jezus) Vōrda dēļ cīst pazamōšonu. 42 Un jī napōrstōja dīn dīnā mōceit kai svētneicā, tai ari mōjōs un sludynōt Jezu Kristu.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
