I.
1 Seimaņs Pīters Jezus Kristus Apostols un kolps, tim, kas caur attaisnōšonu nu myusu Dīva un Pesteitōja Jezus Kristus ir sajāmuši tū pošu dōrgū ticeibu, kai mes.
2 Žēlesteiba jums un mīrs lai ir pastōveigi pōrpiļneibā caur Dīva un myusu Kunga Jezus (Kristus) pazeišonu.
Ticeibā jōir uzticeigim.
3 Vysu, kas padīveigai dzeivei pīkreit, Jō dīviškais spāks mums dōvynōja caur tū, ka Jys mums deve Tō pazeišonu, kas myusus ir paaicynōjis caur sovu gūdu un spāku. 4 Caur tū mums ir dūtas vysvērteigōkōs un vyslelōkōs apsūleišonas, lai caur tom jyus nu samaitojūšom pasauļa izprīcom atsaturātu un byutu dīviškōs dobas daleibnīki. 5 Tōpēc pīlīcit vysas pyules un parōdit sovā ticeibā darbeibu, darbeibā saprasšonu, 6 saprasšonā attureibu, attureibā pacīteibu, pacīteibā padīveibu, 7 padīveibā brōliskū mīlesteibu, brōliskajā mīlesteibā (Dīva) mīlesteibu. 8 Jo šytī tykumi pi jums ir un arvīnu pīaug, tad napametit jūs bezdarbeigus un bez auglim myusu Kunga Jezus Kristus pazeišonā. 9 Un kam šytūs tykumu nava, tys ir tyvredzeigs un okls, un ir aizmērsis, ka nu ogrōkajim grākim jys ir nūteireits. 10 Tōpēc, brōli, ryupejitēs veļ vairōk, lai sovu paaicynōjumu un izlaseišonu nūdrūšynōtu (caur lobim dorbim); un jo jyus tū dareisit, tad jyus nikod napaklupsit, 11 bet gon jums byus plaši atvārta īeja myusu Kunga un Pesteitōja Jezus Kristus vaļsteibā.
12 Tōpēc es jyusus vīnmār grybu pamūdynōt, lai gon jyus zynot un par šytū patīseibu asot stypri pōrlīcynōti. 13 Koleidz es šytamā nūmetnē dzeivoju, muns pīnōkums ir jyusus pamūdynōt un pōrsorgōt. 14 Es zynu, ka munu nūmetni jau ōtri nūjauks, kai man atklōja myusu Kungs Jezus Kristus. 15 Bet es centeigi grybu par tū pasaryupēt, ka pēc munas aizīšonas jyus šytōs lītas paturātu atmiņā.
16 Na pēc gudri izdūmōtom pōsokom ejūt, mes jums sludynōjom myusu Kunga Jezus Kristus varu un atnōkšonu, bet gon mēs tū darejom kai jō majestates oculīcinīki. 17 Jys sajēme nu Dīva Tāva gūdu un slavu un uz Jū atsateic augstōs majestates saucīņs: Šytys ir muns nūmīļōtais dāls, Jys man labpateik. (Jō klausot). 18 Šytū saucīni mes skaidri dzērdējom nu dabasim, kad mes ar Jū bejom uz svātō kolna.
19 Tōpēc arī pravīša vōrds mums ir naapšaubams. Jyus dorat labi, jo jyus pi tō turitēs, kai pi luktura, kurs tymsumā mat storus, koleidz izauss dīna un iyusu sirdīs uzlēks reita zvaigzne.
20 Esit par tū apzineigi, ka Rokstu pravītōjums nav atkareigs nu poša izpēteišonas, 21 jo nivīns pravītōjums nav cēlīs nu cylvāka grybas, bet gon svātī Dīva cylvāki runōja Svātō Gora pamūdynōti.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
