XX.
Pōvuls dūdās uz Troadu.
1 Namīram nūstōjūt, Pōvuls sasauce pi sevis mōcekļus un deve jim pōrsorgōjumus. Tad jys atsasveicynōjis aizceļōja uz Makedoniju. 2 Ceļojūt pa tim apvidim, jys daudz vōrdim pamūdynōja mōcekļus un aizceļōja uz Grekiju, 3 un tur palyka trejs mēneši. Kad jys gribēja pōrsaceļt uz Syriju, jūdi pēc jō tīkōja, tōpēc jys nūlēme grīztīs atpakaļ uz Makedoniju. 4 Jam leidza gōja bereīša Pyrrusa dāls Sopaters, Aristarchs, tessalonikīts Sekundus, derbīts Gajus, Timotejs, tad Tychikus un Trofims nu Azijas. 5 Šitī izbrauce īprīkš un myusus sagaideja Troadē. 6 Mes, pēc naraudzātōs maizes svātkim, izbraucem nu Filippim un pēc pīcom dīnōm nūklivom Troadē. Tur mes palykom septeņas dīnas. 7 Kad pyrmajā pēc sabata dīnā mes bejom sasapuļcejuši uz maizes lauzšonu, Pōvuls mums turēja runu. Dīnu vēļōk grybādams izbraukt, jys sovu mōceibu turpynōja leidz pušnaktim. 8 Augšejā stōvā, kur mes bejom sasapuļcejuši, beja daudz lampu. 9 Kaids jaunēklis, Eutychus vōrdā, sēdēja uz palūdzes. Tai kai Pōvula mōceiba īilga garumā, jys nūgryma dziļā mīgā un, mīga pōrjimts, nu trešō stōva nūkryta zemē; un jū pacēle jau nūmyrušu. 10 Pōvuls, nūkōpis zemē, pīsalīce uz jō un, jū apskōvis, saceja: Nasabeistit, dzeiveiba jamā vēļ ir. 11 Tad, uzkōpis otkon augšā, jys lauze maizi un ēde, un runōja vēļ leidz pat gaismas ausšonai; pēc tam jys aizceļōja. 12 Tū jaunēkli jī atvede dzeivu un ļūti prīcōjōs.
Pōvuls Miletā.
13 Tad mes īprīkš aizasteidzem uz kug’a un aizbraucem uz Assu, lai nu turīnes uzjimtu Pōvulu; jo jys, grybādams uz turīni ceļōt pa sauszemi, tai pavēlēja. 14 Kad jys atgōja uz Assu, mes jū pajēmem pi sevis un aizbraucem uz Mytilenu. 15 Izbraukuši nu turīnes, nōkūšā dīnā mes pabraucem garum Chios. Dīnu vēļōk mes sasnēdzem Samos un pēc dīnas ībraucem Miletā. 16 Lai naaizakavātu Azijā, Pōvuls nūlēme Efezam braukt garum. Jys tadei steidzēs, lai, jo tys byutu īspējams, Vosoras svātku dīnā byutu Jeruzalemā.
17 Nu Mileta jys nūsyuteja uz Efezu pasaukt pi sevis bazneicas prīkšnīkus. 18 Un, kad jī pi jō sasalaseja, jys tim saceja: Jyus zynot, kai es nu pyrmōs munas Azijā īsarasšonas dīnas nūdzeivōju storp jums vysu laiku. 19 Kai Kungam es kolpōju vyslelōkā pazamynōšonā, osorōs un pōrbaudejumūs, kuri, pateicūt jūdu spūstim, mani satyka; 20 kai vysu bez izjāmuma, kas tik byutu jums nūdereigs, sludynōju un jyusus mōceju gon atklōti, gon ari mōjōs. 21 Kai jūdim, tai ari ellenim pīrōdeju vajadzeibu Dīva prīškā nūžālōt par grākim un ticēt ikš myusu Kunga Jezus.
22 Bet raug, tagad es, Gora dzeits, dūdūs uz Jeruzalemu. Kas mani tur sagaida, tō nazynu, 23 izjamūt gon tū, kū Svātais Gors maņ kotrā vītā pasludynoj saceidams, ka mani sagaida saites un apspīsšona. 24 Bet es (nasaskotu ni uz kō) pat sovas dzeives par līku navērteju, ka tik sovu ceļa pūsmu pabeigtu un izpiļdeitu tū uzdavumu, kuru nu Kunga Jezus asmu sajēmis: sludynōt Dīva žēlesteibas Evangeliju. 25 Un tagad, raug, es zynu, ka nivīns nu jums, storp kurim gōju (Dīva) vaļsteibu sludynōdams, muna vaiga vairs naredzēs. 26 Tōpēc es šudiņ jums apgolvoju, ka ni ar kō asni satraipeits naasmu. 27 Es tadei nasašaubeju sludynōt jums Dīva vaļu vysā piļneibā.
28 Uzmonit sevi un vysu gonomū pulku, kurā Svātais Gors jyusus īstateja par veiskupim, ganeit Dīva Bazneicu, kuru Jys par sovu asni īmontōja. 29 Es zynu, ka pēc munas prūjom aizīšonas jyusūs īsalauzs plēseigi viļki, kas gonomō pulka nataupeis. 30 Un nu jyusu pošu vyda ceļsīs taidi veiri, kas preteigi runōs, lai mōcekļus pīvylktu pi sevis. 31 Tōpēc esit nūmūdā un pīminit, ka es trejs godi caurom dīnom un naktim napōrstōju ikvīnu nu jums ar osorom pōrsorgōt.
32 Un tagad es jyusus uztycu Dīvam un Jō želesteibas vōrdam. Jys ir spējeigs jyusus uzceļt un jums pīškērt montōjumu reizē ar visim svātajim. 33 Ni nu vīna es napraseju ni zalta, ni sudobra, ni ari apgērba. 34 Jyus tadei zynot poši, ka munom un munu leidzgōjēju vajadzeibom kolpōja šytōs munas rūkas. 35 Vysā kamā es jums parōdeju, kai vajaga strōdōt un kai par nabogim ryupētīs, pīmynūt Kunga Jezus vōrdus, kū Jys saceja: Svēteigōk ir dūt, na kai jimt.
36 Pēc šytūs vōrdu jys kūpā ar visim nūsamete ceļūs lyugtīs. 37 Tad visi sōce gauži raudōt, un, skaunūtīs Pōvulam ap koklu, jū bučōja. 38 Vysvairōk jūs sōpynōja tī vōrdi, kurus izteice, ka vairs jō vaiga naredzēt. Tad jī jū izvadeja leidz kuģam.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
