XV.
K. Jezus — veina kūks.
1 Es asmu eistais veina kūks, un Muns Tāvs ir veinkūpis. 2 Ikvīnu atvasi, kas, uz Manis asūt, nadūd augļu, atgrīž nūst, un ikvīnu, kas augļus dūd, nūteirej, lai bogōtōkus augļus dūtu. 3 Tagad jyus asat teri mōceibas dēļ, kuru jums sludynōju. 4 Palicit Mani, kai Es jyusūs. Kai atvase, kas navā veina kūkā, poša nu sevis augļu dūt navar, tai ari jyus, jo napaliksit Manī.
5 Es asmu veina kūks, jyus asat atvases. Kas Manī mōjoj, un Es jamā, tys dūd bogōtus augļus, jo bez Manis nikō navarit padareit. 6 Kas Manī napaliks kai atvase, tiks izmasts ōrā un nūkaļss; jū sajims un īmess gunī, un jys sadegs. 7 Jo jyus paliksit Manī, un jyusūs paliks Muni vōrdi, tad varit lyugt, kō vīn grybat, un jums tys nūtiks. 8 Kad jyus dūsit daudzi augļu un byusit Muni mōcekli, tad caur tū byus uzslaveits Muns Tāvs. 9 Kai Mani nūmīļōja Tāvs, tai Es nūmīļōju jyusus. Munā mīlesteibā palicit. 10 Jo jyus Munas bausleibas izpiļdeisit, tad jyus Munā mīlesteibā paliksit, kai un Es, sova Tāva bausleibas izpiļdejis, palīku Jō mīlesteibā. 11 Šytū Es jums pastōsteju, lai jyus byutu Munā prīcā, un jyusu prīca byutu piļneiga.
Mīlesteibas bausleiba.
12 Muna bausleiba ir šitei: Mīļojit vīns ūtru tai, kai Es jyusus nūmīļōju. 13 Lelōkas mīlesteibas navā, kai tam, kas par sovim draugim atdūd sovu dzeiveibu. 14 Jyus byusit Muni draugi, jo jyus izpiļdeisit tū, kū Es jums pavēļu. 15 Es jyusu par kolpim vairs nasaucu, jo kolps nazyna, kū jō kungs dora. Es jyusus nūsauču par draugim, jo jums pasludynōju vysu, kū nu sova Tāva dzērdēju. 16 Na jyus Mani izlasejot, bet Es jyusus izlaseju un jyusus pazeimōju, lai jyus ītu un dūtu augļus, un jyusu augli palyktu. Tad jums Tāvs īdūs vysu, kō tik vīn jyus Munā vōrdā lyugsit. 17 Es jums pavēļu šytū: Vīns ūtru mīļojit.
Pasauļa īnaids.
18 Jo pasauļs jyusus naīredz, tad zinit, ka agrōk par jums naīredzēja Mani. 19 Jo jyus byutu nu pasauļa, tad pasauļs kai sovejūs mīļōtu. Bet jyus nu pasauļa naasat, jo Es jyusus nu pasauļa izlaseju, un tōpēc pasauļs jyusus naīredz. 20 Pīminit tūs vōrdus, kurus Es jums saceju: Kolps navā pōrōks par sovu kungu. Jo jī vojōja Mani, vojōs ari jyusus; jo sorgōja Munu mōceibu, sorgōs ari jyusu. 21 Bet vysu tū jums dareis Muna vōrda dēļ, jo jī napazeist Tō, kurs Mani syuteja. 22 Jo Es nabyutu atgōjis un jim runōjis, tad jim grāka nabyutu, bet tagad jim pret sovu grāku navā nikaida aizbyldynōjuma. 23 Kas Manis naīredz, tys ari Muna Tāva naīredz. 24 Jo Es jūs vydā nabyutu padarejis taidu dorbu, kaidu nikas cyts navā darejis, tad jim grāka nabyutu. Bet jī tūs redzēja un aizadaga pret Mani un pret Munu Tāvu naīredzēšonā. 25 Vajag tadei izapiļdeit vōrdim, kas jūs lykumā stōv raksteits: Jī Manis naīredz bez pamata.
26 Kad atīs Īprīcynōtōjs, kuru Es nu Tāva jums atsyuteišu, Patīseibas Gors, kurs paīt nu Tāva, tad Jys par Mani nūdūs līceibu; 27 ari jyus līcynōsit, jo nu īsōkuma kūpā ar Mani asat.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
