VII.
1 Tai kai mums, nūmīļōtī, ir taidas apsūleišonas, tad lai nūteirejam sevi teirus nu ikvīna mīsas un dvēseles traipa un Dīva bailē lai cenšamēs arvīnu uz lelōku svātumu.
Skume nas lobu.
2 Pījemit myusus. Mes nivīnam naasom izdarejuši nataisneibas, nivīnam pōresteibas, nivīnam prīkšrūceibas. 3 Un es šytū soku na tōpēc, lai nūtīsōtu, bet gon, kai jums saceju, ka jyus myusu sirdī ar mums asat saisteiti uz dzeivi un nōvi. 4 Man uz jums ir lela paļōveiba, lels ir man par jums lapnums. Nasaskotūt uz visim myusu spaidim, es asmu pylns īprīcynōšonas un pōrpiļdeits ar prīcu.
5 Kad aizgōjom uz Makedoniju, myusu mīsai nabeja mīra, bet gon vysur spaidi: ap mums vysapkōrt ceiņas, bet myusūs baile. 6 Bet Dīvs kas nūmōktūs īprīcynoj, īprīcynōja arī myusus ar Tita atnōkšonu. 7 un na tik vīn ar jō atnōkšonu, bet arī ar tū īprīcynōšonu, kuru jys pi jums atroda. Jys mums ziņōja par jyusu ilgom, skumem un gōdeibu par mani un tys munu prīcu vēļ pavairōja. 8 Un jo ar sovu vēstuli jums byutu sagōdōjis skumes, tad es tō nanūžāloju. Un jo es nūžālotu, — es radzu, ka tei vēstule uz nagara laika gon jyusus padareja skumeigus, — 9 tad tagad es prīcojūs na tōdēļ ka es jums dareju skumes, bet gon, ka skumes dēļ jyus apsadūmōjot. Jyus bejot nūskumuši Dīvam pateikamā veidā, lai jyus caur mums nikaidā ziņā nacīstu zaudējumu. 10 Dīvam pateikamō skume izsauce pesteigu žālumu, kura nūžālōt navajag; šō pasauļa skume, turpretim, izsauc nōvi. 11 Raug, kai tei Dīvam pateikamō skume jyusūs izsauce tik lelu nūpītneibu, pat atsavaiņōšonu, nūžālōšonu, baili, ilgas, centeibu, nūsūdeišonu. Kotrā ziņā jyus pīrōdejot, ka jyus tamā lītā asat navaineigi. 12 Un jo es jums raksteju, tad tys nūtyka na dēļ tō, kas nataisneibu padareja un na dēļ tō, kas nataisneibu pacīte, bet gon, lai jyusu atsauceiba pret mums pasarōdeitu jyusūs Dīva prīškā. 13 Tōpēc ar tū mes asam īprīcynōti.
Klōt pi myusu prīcas, mes prīcojamēs par Tita īprīcynōšonu tōpēc, ka jō dvēseli jyus visi atspērdzynōjot. 14 Un jo es pret jū par jums lepnōjūs, tad es kaunā naasmu palicis. Kai vyss tys, kū mes jums sludynōjom, ir eista patīseiba, tai arī lepnōšonōs pret Titu izarōdeja patīsa. 15 Un jō sirds jums ir vēļ vairōk pīsakļōvuse, pīmynūt par jyusu vysu paklauseibu, kai jyus jū ar baili un drebēšonu pījēmet. 16 Es prīcojūs, ka es vysā kamā uz jums varu pasaļaut.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
