XI.
Sasagatavōšona uz īīšonu Jeruzalemā.
1 Kad jī tyvōjōs pi Jeruzalemas un pīgōja pi Betfages un Betanijas uz Eleja kolna, tad Jys syuteja divejus sovus mōcekļus 2 un jim pīsaceja: Ejte tamā sadžā, kas ir jyusu prīškā. Tyuleņ pi īejas jyus atrassit pīsītu jaunu ezeli, uz kura vēļ nivīns cylvāks nava sēdējis. 3 Atraisit jū vaļā un atvedit šur. Un, jo kas nu jums vaicōtu: Kū te dorat? Pasokit: Jys ir vajadzeigs Kungam; un tyuleņ ļaus jū atvest.
4 Jī aizgōjuši atroda jaunu ezeli ōrā uz laukuma pīsītu pi durovom un atraiseja jū vaļā. 5 Daži nu tur asūšim vaicōja: Kōpēc jyus ezelānu raisat vaļā? 6 Jī tim atbiļdēja tai, kai Jezus beja pavēlējis, un jī palaide.
Svineiga Jeruzalemā īīšona.
7 Tad jī atvede ezelānu pi Jezus, apklōja jū ar sovom drēbem, un Jys izsāda vērsum. 8 Daudzeji klōja uz ceļa drēbes; citi otkon cērta nu kūkim zorus un klōja tūs uz ceļa. 9 Pa prīšku un īpakaļ gōjēji sauce:
Osanna!
10 Svēteigs Kunga vōrdā atnōcējs!
Svēteiga myusu Tāva Davida atejūšō vaļsteiba!
Osanna augstumūs!
11 Jeruzalemā Jys īgōja ari svētneicā. Apskatejis vysu, vālā vokora stuņdē Jys reizē ar tim divpadsmit aizgōja uz Betaniju.
Figu kūka nūlōdēšona.
12 Nōkūšā dīnā, ejūt nu Betanijas, Jam gribējōs ēst. 13 Nu tōlīnes pamanejis salopōjušu figu kūku, gōja pi jō klōtu, dūmōdams kaut kū jamā atrast. Bet, pīgōjis klōtu, nikō cyta naatroda, kai tik lopas, jo nabeja figu laiks. 14 Tad Jezus saceja: Lai nikod myužeigi nu tevis nikas nabauda augļu. Tū dzērdēja ari Jō mōcekli.
Svētneicas teireišona.
15 Tad jī atgōja uz Jeruzalemu. Un, īgōjis svētneicā, sōce nu turīnes dzeit ōrā pērcējus un pōrdevējus. Apgōze naudas maineitōju goldus un bolūžu pōrdevēju krāslus. 16 Un naatļōve, ka kas par svētneicu kaut kū nastu. 17 Jys tūs mōceja saceidams: Vai tad nava raksteits: Muns noms teik saukts lyugšonas noms vysom tautom, bet jyus padarejot nu jō slapkovu olu.
18 Izdzērduši tū, vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī gudrōja, kai Jū nūnōvātu. Jī gon Jō beidōs, jo visi ļaudis beja sajyusmynōti par Jō mōceibu.
19 Atejūt vokoram, Jys otkon izgōja nu mīsta ōrā.
Nūkoltušais figu kūks.
20 Nōkūšajā reitā jī, īdami garum, īraudzeja, ka figu kūks ir nūkaļtis leidz pošom saknem. 21 Tad Pīters, īgōdōjis, Jam saceja: Mōceitōj, skotīs, tys figu kūks, kuru nūlōdēji, jau ir nūkaļtis.
22 Jezus atbiļdēja: Turit ticeibu ikš Dīva. 23 Patīši, Es jums soku, jo kas nu jyusu šytam kolnam pavālātu: celīs nu šenes un metīs jyurā, un nasašaubeitu sovā sirdī, bet gon tycātu, ka saceitais izapiļdeis, tad tys jam nūtiks.
24 Tōpēc Es jums soku: Vyss, kō vīn jyus lyugsit un praseisit, tycādami sajimt, tys jums nūtiks. 25 Kad jyus lyudzatēs, tad atlaidit, jo jums pret kū kautkas ir, ka ari jyusu Tāvs, kas ir dabasūs, atlaistu jums jyusu vaiņas. 26 (Bet jo jyus naatlaissit, tad ari jyusu Tāvs, kas ir dabasūs, naatlaiss jums jyusu vaiņu).
Jezus pylnvara.
27 Pēc tam jī atgōja otkon uz Jeruzalemu. Kad Jys staigōja pa svētneicu, tad pīgōja pi Jō klōt vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un vacōkī un 28 vaicōja: Ar kaidu pylnvaru Tu šytū dori? Kas Tevi ir pylnvarōjis šytū dareit?
29 Jezus tim atbiļdēja: Ari Es pavaicōšu nu jums vīnu lītu. Jo jyus Maņ atbiļdēsit, tad ari Es pasaceišu, ar kaidu pylnvaru Es šytū doru. 30 Vai Jōņa kristeiba ir nu dabasim, vai nu cylvākim? Pasokit Maņ.
31 Tī pōrdūmōja sevī saceidami: Jo pasaceisim, ka nu dabasim, tad Jys mums vaicōs: kōpēc jam naticējot? 32 Bet jo pasaceisim: nu cylvākim, jōsabeist ļaužu, jo visi Jū atzeist par vīnu nu pravīšim. 33 Tad jī atbiļdēja: Mes nazynam. Jezus jim saceja: Ari Es jums nasaceišu, ar kaidu pylnvaru Es šytū doru.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
