VIII.
K. Jezus Galilejā.
1 Pēc tam Jys, staigōdams pa mīstim un solom, sludynōja Dīva vaļsteibas Evangeliju. Reizē ar Jū beja tī divpadsmit 2 un dažas sīvītes, kuras beja padarejis vasalas nu naškeistim gorim un slimeibom: Marija, sauktō Magdalena, nu kuras beja izdzeiti septeni ļaunī gori, 3 un Joanna, Eroda monta pōrvaļdnīka Husa sīva, Zuzona un daudzejas cytas, kas Jam dareja pakolpōjumus nu sovas maņteibas.
Pīleidzeiba par sējēju.
4 Kad sasalaseja lels ļaužu pulks, un nu mīstim ļaudis steidzēs pi Jō, Jys runōja jim pīleidzeibōs:
5 Sējējs izgōja sovas sāklas sātu. Sējūt cyta nūkryta ceļmolā. Jū samyna, un gaisa putni jū izkņōbōja. 6 Cyta nūkryta akmiņaiņā dryvā un izdeiguse nūkolta, jo jai nabeja mytruma. 7 Cyta otkon īkryta ēršku vydā. Ērški, reizē augdami, jū nūmōce. 8 Cyta īkryta lobā zemē un izauguse deve symtkōrtejū augli.
Tū saceidams, Jys atsasauce: Kam auss ir dzērdēšonai, lai klausōs.
9 Tad mōcekli Jō vaicōja: Kū šitei pīleidzeiba nūzeimoj? 10 Jys atbiļdēja: Jums ir dūts saprast Dīva vaļsteibas nūslāpumus, citim tikai pīleidzeibōs, lai
vārdamīs naradzātu
un klauseidamīs nasaprostu.
11 Pīleidzeiba nūzeimoj nōkūšū: Sākla ir Dīva vōrds. 12 Ceļmolā īsāts ir tim, kas jū tikai dzērd, bet atgōjis valns nu jūs sirdim sāklu izraun, ka jī tycādami natyktu izpesteiti. 13 Akmiņaiņā dryvā ir īsāts tim, kas ar prīcu pījam vōrdu, leidz kū tū izdzērst, bet tam nav sakņu. Jī tic tikai kaidu laiku. Kārdynōšonas breidī jī pakreit. 14 Ēršku vydā kreit tim, kas klausōs, bet ryupes, bogōteiba, un dzeives izprīcas jū nūmōc, un jei nanūkōrst. 15 Lobā zemē ir īsāts tim, kas, izdzērduši vōrdu, jū globoj lobā un bezviļteigā sirdī, un pacīteibā dūd augļus.
16 Nivīns, īdedzis guni, nasadz jōs ar trauku, kai ari nalīk jōs zam gultas, bet gon līk jū uz luktura, lai īgōjējs radzātu gaismu. 17 Nikas tadei navā tai nūglobōts, ka nabyutu atklōts, un nikas nav tai nūslāpts, ka natyktu izzynōts. 18 Uzmonit tad, kai jums jōsaklausa: Jo kam ir, tam vēļ īdūs, bet kam nav, nu tō tiks atjimts ari tys, kas, kai dūmoj, jam ir.
19 Un atgōja pi Jō Jō mōte un brōli, bet, ļaužu daudzuma dēļ, navarēja pīīt klōtu. 20 Tad Jam paziņōja, ka Jō mōte un brōli stōv ōrā un grybātu Jū redzēt. 21 Bet Jys atsasaucis saceja: Muna mōte un Muni brōli ir tī, kas Dīva vōrdus klausa un jūs pylda.
Vātra uz azara.
22 Un nūtyka, ka vīnu dīn Jys, ar sovim mōceklim īkōpis laivā, jim saceja: Brauksim uz ūtrū azara krostu. Un jī devēs ceļā.
23 Braucūt Jys aizmyga. Te sasacēle uz azara vātra. Jūs sōce aplīt viļni, un jī beja brīsmōs. 24 Pīgōjuši tad klōt, pamūdynōja Jū saceidami: Mōceitōj, Mōceitōj, mes ejam būjā! Tad Jys pīsacēlis pavēlēja vātrai un viļnojūšajim yudinim, un jī apklusa, un īsastōja lels klusums. 25 Un jim saceja: Kur jyusu ticeiba? Bet jī pōrsabeiduši breinōjōs, un vīns ūtram saceja: Kas Jys taids ir, ka pat vātrom un yudinim pīsoka, un tī Jō klausa.
26 Jī aizbrauce uz Gerazenu zemi, kas ir pret Galileju. 27 Kad Jys izkōpe molā, Jam aizskrēja ceļā vīns tīnes mīsta cylvāks, kas beja valna apsāsts. Jys jau ilgu laiku nanosōja nikaidu drēbu. Jys nadzeivōja mōjōs, bet gon kopūs. 28 Īraudzejis Jezu, aizaklīdze un, pakritis Jō prīškā, saceja: Kaida maņ daļa ar Tevi, Jezu, Vysaugstōkō Dīva Dāls! Es Tevi lyudzu, namūki manis! 29 Jezus naškeistam goram beja pavēlējis īt orā nu tō cylvāka, jo prōvu laiku jys jū beja turējis sovā varā. Jys bīži vīn jū rausteja. Jū beja sasejuši kēdēs un pynāklūs un cīši turējuši, bet jys, saraustejis saitas, nu naškeista gora beja dzeits tuksnesī. 30 Jezus vaicōja: Kaids tev vōrds? Jys atbiļdēja: Legions, — jo daudzi naškeistu goru jamā beja sagōjuši. 31 Tī Jū lyudze, ka Jys jim nalyktu īt uz eļni.
32 Uz kolna ganejōs lels vepru bors. Jī tad lyudze, lai atļautu jymūs saīt. Un Jys tim atļōve. 33 Tad vaļni, izgōjuši nu cylvāka, sagōja veprūs. Vepru bors metēs pōri par kolnu azarā un nūsleika.
34 Radzādami, kas nūtyka, goni aizbāga prūjom un tū pastōsteja mīstā un solōs. 35 Ļaudis atgōja apsavārtu, kas beja nūticis. Atgōjuši pi Jezus, atroda tū cylvāku, nu kura beja izgōjuši naškeistī gori, apsagārbušu un prōteigi pi Jezus kōjom sēžūt, jī nūsabeida. 36 Bet tī, kas beja redzējuši, pastōsteja, kaidā veidā apsāstais palyka vasals. 37 Tad visi Gerazenu molas audis sōce lyugt, lai Jys ītu nu jim prūjom, jo jūs beja pōrjāmuse lela baile.
38 Tad Jys īkōpe laivā un laidēs braukt atpakaļ, bet tys cylvāks, nu kurō beja izgōjuši naškeistī gori, lyudze, ka atļautu palikt pi Jō. Bet (Jezus) palaide jū saceidams: 39 Ej atpakaļ uz sovu sātu un stōsti, cik lelas lītas Dīvs ir tev padarejis. Jys tad aizgōja stōsteidams pa vysu mīstu, kū Jezus jam izdareja.
Jaira meitines pīceļšona nu myrūnim.
40 Kad Jezus atsagrīze atpakaļ, ļaužu pulks Jū satyka, jo visi Jō gaideja.
41 Raug, te pīgōja klōt vīns cylvāks, vōrdā Jairs, kas beja synagogas prīkšnīks. Jys pakryta pi Jezus kōjom un lyudze, lai Jys ītu uz jō sātu, 42 jo vīneigō jō, apmāram divpadsmit godu (vaca), meita gulēja nōves gultā.
Ceļā uz tīni Jū apstōja lels ļaužu pulks. 43 Kaida sīvīte, kas jau divpadsmit godu slymōja ar ašņa tecēšonu un vysu sovu montu beja ōrstim iztērējuse, bet ni pi kō navarēja dabōt izaveseļōšonas. 44 Jei pīgōja klōt nu aizmugures un pīsaskōre pi Jō svōrku styura, un tamā pat breidī jai pōrstōja tecēt asnis. 45 Jezus vaicōja: Kas Mani aizskōre? Nivīnam naatsazeistūt, Pīters un jō leidzgōjēji saceja: Mōceitōj, ļaudis laužās klōt pi Tevis un spīžās, (bet Tu vēļ jautoj, kas Tevi aizskōre). 46 Bet Jezus atbiļdēja: Kaut kas ir Mani aizskōris, jo Es zynu, ka nu Manis izgōja spāks. 47 Sīvīte, radzādama, ka jei navarēs nūsaslēpt, treisādama pīgōja klōt, pakryta Jō prīškā pi zemes un vysu ļaužu prīškā izzyna, kōpēc jei Jū aizskōre, un ka tamā pat breidī palyka vasala. 48 Tad Jys tai saceja: Meitiņ, tova ticeiba tevi pesteja, ej ikš mīra.
49 Jam vēļ tū runojūt, atgōja kaids nu synagogas prīkšnīka mōjom un saceja: Tova meita jau nūmyra, naapgryutynoj vairs Mōceitōja. 50 Bet Jezus, tū izdzērdis, jam saceja: Nasabeisti. Tikai tici. Jei byus izglōbta. 51 Īīdams mōjā ar sevi leidza īlaide īkšā tikai Pīteri, Jōni un Jākubu, kai ari meitines tāvu un mōti. 52 Visi pēc Jōs raudōja un ļūti nūžālōja. Bet Jys saceja: Naraudit, meitine navā nūmyruse, jei tikai guļ. 53 Tad visi sōce Jū izsmīt, jo jī zynōja, ka jei ir nūmyruse. 54 Jys pajēme jū aiz rūkas un sauce: Meitiņ, celīs augšā. 55 Gors jai atsagrīze, un jei tyuleņ pīsacēle. Tad Jys pavēlēja jai dūt ēst. 56 Jōs dzymdynōtōji ļūti breinōjōs. Bet Jys tim nūlīdze par tū, kas nūticis, kaut kam stōsteit.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
