XV.
Īroduma dēļ nadreikst lauzt Dīva bausleibas.
1 Tad farizeji un Rokstim mōceitī atgōjuši nu Jeruzalema pi Jezus saceja: 2 Kōpēc Tovi mōcekli pōrkōp senču īrodumus? — Namozgōtom rūkom ād maizi?
3 Jys tim atbyldādams saceja: Kōpēc tad jyus sovu īrodumu dēļ pōrkōpat Dīva bausleibas? 4 Dīvs tadei pīsaceja: Tev byus sovu tāvu un mōti gūdā turēt, kai ari: Tī, kas tāvu un mōti nīvōtu, ir nūdūdami nōvei, 5 bet jyus sokat: Jo kurs sovam tāvam vai mōtei teiktu: „Upuram ir (pazeimōts) tys, kas tev nu manis kai atbolsts pīkreit“, tam nav pīnōkuma sova tāva un mōtes gūdynōt. 6 Un ar šytū jyus, sovu īrodumu dēļ, laužat Dīva lykumu. 7 Līkuli! Pareizi par jums ir pravītōjis Izajas, saceidams:
8 Šytei tauta gūdynoj Mani tikai ar lyupom,
Bet jōs sirds ir tōli nu Manis.
9 Bet par veļti jim ir Mani gūdynōt,
mōcūt tikai ļaužu lykumus un īstōdejumus.
10 Tad, pasaucis pi Sevis ļaudis, jim saceja: Klausitēs un īgaumejit: 11 Na tys, kas mutē nōk, traipa cylvāku, bet gon tys, kas izīt nu mutes, tys traipa cylvāku.
12 Pēc tō pīgōjuši pi Jō mōcekli saceja: Vai Tu zini, ka farizeji dzēržūt šūs vōrdus īsaļaunōja? 13 Bet Jys atbiļdēja: Ikvīns stōds, kas nav nu muna dabasu Tāva dēsteits, tops ar saknem izrauts. 14 Licit jim mīru, jī ir okli, oklūs vodūni. Bet, jo oklū vad okls, obeji kreit dūbē.
15 Tad Pīters atbyldādams Jam saceja: Izskaidroj mums šū pīleidzeibu! 16 Jezus atbiļdēja: Vai tad vēļ ari jyus naapzineigi asot? 17 Vai tad jyus nazynot, ka vyss, kas nōk mūtē, īt mogā un tad teik izmasts ōrā? 18 Bet kas nu mutes īt, tys nōk nu sirds, un tys padora cylvāku nateiru. 19 Nu sirds tadei nōk ļaunas dūmas, slapkaveibas, lauleibas lauzšonas, palaidneibas, zagšonas, napatīsas līceibas, zaimōšonas, 20 — un šytys vyss traipa cylvāku. Bet ēsšona ar namozgōtom rūkom cylvāka natraipa.
Kananejītes izveseļōšona.
21 Tad izgōjis nu turīnes, Jezus aizgōja atpakaļ uz Tyra un Sydona molu. 22 Un raug, te pīgōja nu tō apgobola vīna kananejīte un sauce: Apsažāloj par mani, Kungs, Davida Dāls! Muna meita cīš brīsmeigu valna vōrdzynōšonu. 23 Bet Jys naatbiļdēja tai ni vōrda. Tad, pīgōjuši pi Jō, mōcekli lyudze: Atlaid jū, jo jei sauc mums pakaļ. 24 Bet Jys atbiļdēja: Es naasmu syuteits, kai tikai uz pagaisušajom Izraeļa mōjas vuškom.
25 Bet tei, pigōjuse klōt, pagudynōja Jū un saceja: Kungs, paleidz maņ! 26 Bet Jys atbyldādams teice: Nav labi jemt bārnu maizi un mest jū sunānim. 27 Bet tei atbiļdēja: Tai Kungs, bet ari sunāni ād druponas, kas kreit nu jūs kungu golda. 28 Tad Jezus jai saceja: Ak sīvīt, tova ticeiba ir lela. Lai nūteik tev tai, kai tu gribi. Un tamā pat stuņdē jōs meita palyka vasala.
Maizes pavairōšonas breinums.
29 Īdams nu turīnes tōļōk, Jezus gōja Galilejas jyurai garum, un, uzkōpis kolnā, atsasāda. 30 Pi Jō sasalaseja leli ļaužu bori, vasdami sev leidza klibus, krūpļus, oklus, māmus un daudz citus slymūs. Jī nūlyka tūs pi Jezus kōjom, un Jys padareja jūs vasalus. 31 Ļaudis, radzādami, ka māmī runoj, krūpli teik vasali, klibī staigoj, oklī redz, ļūti breinōjōs un slavēja Izraeļa Dīvu.
32 Bet Jezus, saaicynōjis pi sevis sovus mōceklus, tim saceja: Maņ žāļ šūs ļaužu. Tadei jau trejs dīnas, kai jī pi Manis, un jim nav kō ēst. Un Es nagrybu jūs olkonus laist prūjom, ka jī ceļā napagurtu. 33 Bet mōcekli Jam atbiļdēja: Kur gon mums te tuksnesī jemt pīteikūši maizes, lai taidu ļaužu pulku pabarōtu? 34 Cik kukuļu maizes jums ir? vaicōja Jezus. Tī atbiļdēja: Septeni un dažas zivteņas.
35 Jys pavēlēja ļaudim nūsasēst uz zemes. 36 Tad, pajēmis tūs septeņus maizes kukuļus un zivis, izteicis pateiceibu, lauze un deve sovim mōceklim, un mōcekli — ļaudim. 37 Visi ēde un topa seiti, nu pōri palykušajim gobolim tyka pylnas septeņas peitines. 38 Bet ādōju beja četras tyukstūšas veiru, sīvīšu un bārnu naskaitūt.
39 Palaidis ļaudis, Jys īkōpe laivā un pōrsacēle uz Magedana apgobolu.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
