I.
1 Pīters, Jezus Kristus Apostols izlaseitajim īnōcējim, kas izkaiseiti Pontā, Galacijā, Kapadocijā, Azijā un Bitinijā, 2 kuri ar Dīva Tāva lāmumu un caur Gora svātdareišonu ir pazeimōti paklauseibai un apsvaideišonai ar Jezus Kristus asni.
Lai jums pasalelynoj mīrs un žēlesteiba!
Īvods.
3 Lai ir slaveits Dīvs, myusu Kunga Jezus Kristus Tāvs, kas sovā lelajā žālsirdeibā caur Jezus Kristus augšamceļšonūs nu myrūnim myusus ir atdzeivynōjis dzeivai cereibai, 4 naizneikstūšam, nasatraipeitam un naveistūšam montōjumam, kurs dēļ jums byus uzglobōts dabasūs. 5 Dīva spākā jyus tiksit pasorgōti, lai jyus sasnāgtu pesteišonu, kurai laika beigōs jōpasarōda. 6 Prīcojitēs par tū, lai gon tagad, jo tys byutu napīcīšams, jums dažaidu pōrbaudejumu dēļ vajadzātu cīst nūskumšonu. 7 Caur tū jyusu ticeiba teik pōrbaudeita un padareita vērteigōka par gunī pōrbaudeitū izneikstūšū zaltu, teikšonai, gūdam un slavai Jezus Kristus pasarōdeišonā. 8 Jyus Jū asot nūmīļōjuši, lai gon Jō naasot redzējuši; jyus Jam tycat, lai gon Jō naradzat. Tōpēc jyus baudeisit naizsokamu un slaveigu prīcu, 9 kad jyus sasnēgsit sovas ticeibas mērki: dvēseles pesteišonu.
10 Šytōs pesteišonas meklēja un jū pēteja pravīši, kad jī pravītōja par tū žēlesteibu, kas jums ir pazeimōta. 11 Jī pēteja uz kuru laiku un uz kū jyusūs dorbojūšais Kristus Gors nūrōda, kad Jys tim īprīkš pasludynōja Kristus cīsšonas un pēc tom sekojūšū gūdeibu. 12 Jim beja atklōts, ka jī na poši sev, bet gon jums ar tū kolpoj. Un tagad Evangelija sludynōtōji nu dabasim nūsyuteitō Svātō Gora spākā sludynoj tū, par kō redzēšonu prīcōjōs engeli.
Dažaidi pōrsorgōjumi.
13 Tōpēc apjūzit sovu nūjautu gūrnus, esit attureigi un licit vysu cereibu uz žēlesteibas, kuru jyus montōsit Jezus Kristus pasarōdeišonā. 14 Kai paklauseigī bārni naļaunit sevī vaļdeit kōreibom, kai agrōk nazynōšonas laikā, 15 bet gon vysā sovā dzeivē esit svāti, kai svāts ir Tys, kas jyusus paaicynōja. 16 Ir raksteits: Esit svāti kai arī Es svāts asmu. 17 Jo jyus pīsaucat kai tāvu Tū, kas nasaskotūt uz personas, ikvīnu tīsoj pēc jō dorbim, tad dzeivojit bailē, koleidz jyus veļ te svešūtnē asot. 18 Jyus zynot, ka jyus asot atpērkti, nu tōs dzeives, kuru sajēmet nu prīkštečim, na ar izneikstūšū sudobru vai zaltu, 19 bet gon ar dōrgū Jezus Kristus kai nasatraipeitō, navaineigō jāra asni. 20 Jys beja izlaseits jau pyrms pasauļa radeišonas, bet jyusu dēļ pasarōdeja tikai pādejā laikā. 21 Caur Jū jyus nōcet pi ticeibas ikš Dīva, kurs Jū pīcēle nu myrūnim un uzslavēja tai, ka jyusu ticeiba ir reizē arī cereiba ikš Dīva.
22 Atdorit sovas sirdis caur paklauseibu patīseibai, nalīkuļōtai brōliskai mīlesteibai un mīļojit vīns ūtru nu vysas sirds. 23 Jyus asot atdzymuši na nu izneikstūšas, bet gon nu naizneikstūšas sāklas, — caur dzeivu un myužeigu Dīva vōrdu, 24 jo ikvīna mīsa ir kai zōle, un vyss jōs kūšums kai zōles zīds. Zōle nūveist, zīdi nūbērst, 25 bet Kunga vōrds palīk myužam. Un šys vōrds ir tys Evangelijs, kas jums ir sludynōts.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
