III.
Pīters ar Jōni padora vasalu slymū un mōca ļaudis.
1 Ap deveitū lyugšonas stuņdi Pīters un Jōņs aizgōja uz svētneicu. 2 Te atnese vīnu cylvāku, kurs beja klybs nu pošas dzimšonas. Jū ikdīnas nūlyka pi svētneicas tai sauktajim Skaistajim Vōrtim, lai jys nu svētneicā ejūšim lyugtu dōvonas. 3 Īraudzejis svētneicā ejūšu Pīteri un Joni, jys lyudze nu tim dōvonas. 4 Bet Pīters, kūpā ar Jōni uz jō vārdamīs, saceja: Pasaver uz mums! 5 Jys, cereibā kaut kū nu jim sajimt, pasavēre. 6 Bet Pīters jam saceja: Maņ navā ni zalta, ni sudobra, bet tū, kas maņ ir, tev dūšu: Jezus Kristus nu Nazaretes vōrdā celīs augšā un staigoj! 7 Un, pajēmis tū aiz lobōs rūkas, pīcēle stōvu. Un tyuleņ jō kōjas un lūcātives palyka stypras. 8 Pīsatryucis kōjōs, jys stōvēja un staigōja. Reizē ar jim tys īgōja svētneicā, staigōja un lākōja apkōrt un slaveja Dīvu. 9 Un visi ļaudis jū redzēja staigojūt un slavejūt Dīvu. 10 Pazynuši, ka jys ir tys cylvāks, kas, dōvonu lyugdams, sēdēja pi svētneicas Skaistajim Vōrtim, jī uzatrauce un breinōjōs par vysu tū, kas ar jū beja nūticis. 11 Tai kai jys turējōs pi Pītera un Jōņa, visi ļaudis breinōdamīs sasapuļcēja ap jim tai saucamajōs Salomona siņcēs. 12 Tu radzādams, Pīters runōja ļaudim:
Izraeļa veiri, kōpēc jyus tam breinojitēs? Un kōpēc jyus apbreinojat myusus, itkai mes ar sovu spāku vai varu padarejom tū, ka tys staigoj?
13 Abraama, Izaaka un Jākuba Dīvs, myusu tāvu Dīvs uzslaveja sovu Dālu Jezu, kuru jyus nūdevet un Pilata prīškā aizalīdzet, ka tys beja nūsprīdis Jū palaist vaļā. 14 Jyus Svātō un Taisneigō aizalīdzet un izlyudzet sev apžālōt slapkovu. 15 Jyus tadei nūnōvējot dzeives Devēju, kuru Dīvs pīcēle nu myrūnim, un mes asam tō līcinīki. 16 Caur ticeibu Jō vōrdim tys Vōrds pastateja uz kōjom tū, kuru jyus redzit un pazeistat, un ticeiba, kas caur Jū ir, jyusu vysu acīs atgrīze jam piļeneigi veseleibu.
17 Un tagad, brōli, es zynu, ka jyus nazynōšonas dēļ tū darejot, kai ari jyusu vērsinīki. 18 Bet Dīvs taidā veidā ļōve izapiļdeit tam, kū Jys caur vysu pravīšu lyupom īprīkš pasludynōja: Jo Kristum beja jōcīš. 19 Tai tad dorit gondarejumu un atsagrīzit, lai jums tyktu atlaisti grāki, 20 lai atītu nu Kunga vaiga atspērdzynōšonas laiki un lai Jys atsyuteitu jums īprīkšpazeimōtū Jezu Kristu. 21 Jam gon ir jōpalīk dabasūs, koleidz vyss tiks atjaunōts, kū Dīvs pasludynōja nu myužim caur sovu svātūs pravīšu muti. 22 Moizešs tadei saceja: Kungs, myusu Dīvs, izmūdynōs jums storp jyusu brōlim pravīti, kai mani. Esit jam vysā, kū jys saceis, paklauseigi. 23 Un ikvīns, kas šytō pravīša naklauseis, nu tautas tiks atškērts. 24 Ari citi pravīši, cik jūs īsōcūt ar Samueli un vēļōk runōja, šōs dīnas īprīkšsludynōja. 25 Jyus tadei asat pravīšu dāli un jyus pīdarat pi tōs dereibas, kuru Dīvs ar jyusu tāvim nūslēdze, saceidams Abraamam: Caur tovim pēcnōcejim tops svēteigas vysas vērszemes tautas. 26 Vyspyrms Dīvs, uzmūdynōjis sovu Dālu, syuteja jums, lai Jys jums svēteitu, uz cik jyus atsagrīzsit nu sovim ļaunim dorbim.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
