III.
1 Bet tys tev ir jōzyna, ka pādejōs dīnōs byus gryuti laiki: 2 cylvāki byus pašmīleigi, naudas kōreigi, līleigi, lepneigi, saimōtōji, dzymdynōtōjim napaklauseigi, napateiceigi un bezdīveigi; 3 nažēleigi, nasadareigi, apmalōtōji, naattureigi, borgi, loba namīļūši, 4 nūdeveigi, bezbēdeigi, uzpyuteigi, jī vairōk mīļōs izprīcas na kai Dīvu. 5 Jī gon paturēs padīveibas izskotu, bet tōs spāku nūlīgs. Arī nu taidim raunīs nūst, 6 jo nu tūs vyda nōk tī, kas mōjōs īsazogdami valdzynoj vōjōs sīvītes, kuras grākūs īgrymušas pasadūd daždažaidom kōreibom. 7 Jōs vysod grib mōceitīs, bet pi patīseibas pazeišonas navar nūnōkt nikod. 8 Tai pat kai Jannes un Jambres pretōjōs Moizešam, tai jōs pretojās patīseibai, — samaitōtōs sirdsapziņas cylvāki, nadrūšī ticeibā. — 9 Bet jī ar tū tōli natiks, jo arī jūs naprōteiba byus visim zynoma tai pat, kai tūs.
Iztureiba paaicynōjumā.
10 Bet tu ar munu mōceibu īpasazini vysā tyvu, munu dzeivi, munu nūskaņōjumu, munu ticeibu, munu lānprōteibu, munu mīlesteibu, munu pacīteibu, 11 munas cīsšonas un munas vojōšonas, kai tōs mani skōre Antiochijā, Ikonijā un Lystrā. Lai gon gryutas vojōšonas man beja jōizcīš, tūmār Kungs mani izglōbe nu vysom. 12 Un tiks vojōti arī visi tī, kas ikš Jezus Kristus padīveigi grib dzeivōt. 13 Ļaunī ļaudis un mōneitōji vysod sēs īļaunōšonu; jī moldōs poši un cytus maldynoj. 14 Bet tu pastōv pi tō, kū esi īsamōcejis un par kō patīseigumu esi pōrsalīcynōjis. Tu zini nu kō tū esi īsamōcējis. 15 Svātūs Rokstus tu pazeisti jau nu bērneibas. Jī tev var snēgt pesteišonai gudreibu caur ticeibu ikš Jezus Kristus. 16 Ikvīni roksti, kas ir Dīva īdvāsti, nūdar pamōceišonai, atspākōšonai, izlobōšonai un audzynōšonai taisneibā, 17 lai Dīva veirs byutu piļneigs, un ikvīnam lobam dorbam sagatavōts.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
