Evangelijs pēc Marka 1

Marka evaņģēlijs ir stāsts par Jēzus dzīvi, galvenokārt par viņa sabiedrisko darbību. Evaņģēlijs cenšas nodot vēsti par Jēzus dzīvi un aicina cilvēkus ticēt Jēzum.

Marka evaņģēlijs ir Jaunās Derības vecākā grāmata, kas sīki apraksta dzīvesstāstu Jēzum no Nācaretes.

Tēma

Grāmatas svarīgākais vēstījums ir tāds, ka līdz ar Jēzus atnākšanu ir iestājusies jauna ēra: Jēzus paziņo, ka ir atnākusi Dieva valstība. Evaņģēlijs aicina tā lasītājus ticēt Jēzum un pielāgot savu dzīvi šai ticībai.

Svarīgs motīvs šajā grāmatā ir bieži atkārtotais jautājums: kas ir Jēzus? Lai atbildētu uz šo jautājumu, tiek lietoti dažādi termini, kas apzīmē Jēzu: Jēzus ir cilvēka Dēls, Dieva Dēls un Mesija.

Pēc evaņģelistu domām šo titulu nozīme pilnā mērā kļuva skaidra tikai pēc Jēzus krustā sišanas un augšāmcelšanās. Tas skaidrojams ar to, ka grāmatā ir daudz stāstu, kuros Jēzus pēc brīnumdarba paveikšanas liek apkārt stāvošajiem cilvēkiem klusēt par redzēto, bet izdziedinātajam nav ļauts runāt par to, ka Jēzus ir Mesija.

Stils un žanrs

Izmantotie vārdi un teikuma uzbūve šajā grāmatā ir vienkārša. Dažādās ainas ātri seko viena otrai.

Marks sakārtoja un izrediģēja galvenokārt mutvārdu tradīcijas par Jēzu un pārveidoja tās stāstā, kas izseko Jēzus dzīves notikumiem. Tajā ir ziņojumi par brīnumdarbiem, kurus Jēzus paveica, un pārrunām, kuras viņš vadīja, kā arī viņa stāstīto līdzību un izsacīto pravietisko izteikumu apraksts.

Marka evaņģēlijs: uzbūve

Marka evaņģēlijs ir īsākais no visiem četriem evaņģēlijiem.

Īsumā saturs

Evaņģēlijs sākas ar prologu, kurā lasītājs tiek informēts par Jēzu, šīs grāmatas centrālo darbojošos personu.

Evaņģēlija pirmajā daļā galvenokārt ir redzami brīnumdarbi un cilvēku reakcija uz tiem. Otrajā daļā turpmākās norises tiek parādītas no Jēzus gaidāmo ciešanu perspektīvas. Marka 8:27-10:52 iedaļa ir veidota, balstoties uz trim Jēzus ciešanu prognozēm (Marka 8:31, Marka 9:31 un Marka 10:33-34) un katrs no gadījumiem noslēdzas ar mācekļu izpratnes trūkumu par ciešanām, kas tuvojas.

Stāsts par tukšo kapu beidzas ar paradoksu: kā tas var būt, ka evaņģēlists zina šo stāstu, ja sievietes nevienam neko par to neteica? Lasītājiem pašiem būs jādodas meklēt augšāmcelto Kungu. Noslēdzošā virkne ar Jēzus parādīšanās gadījumiem (Marka 16:9-20) evaņģēlijam tika pievienota vēlāk.

Uzbūve

Marka evaņģēlijs: autors un sarakstīšanas laiks

Nav zināms, kas sarakstījis Marka evaņģēliju. Droši vien tas tika sarakstīts īsi pēc Jeruzālemes krišanas 70. gadā m.ē.

Autors

Bībeles zinātnieki arvien vairāk pārliecinās par to, ka mēs neko nezinām par cilvēku, kurš sarakstījis šo evaņģēliju.

Agrāk šis evaņģēlijs tika piedēvēts Markam. Šī tradicionālā informācija par autoru pamatojas uz citiem Bībeles tekstiem (1.Pētera 5:13, Kolosiešiem 4:10, Apustuļu darbi 12:25, Apustuļu darbi 13:13, 2. Timoteja 4:11) un Papija, mūsu ēras 2.gadsimta Hierapoles bīskapa, apliecinājuma. Šī liecība ir saglabāta grāmatā Historia Ecclesiastica (tulkojumā no latīņu valodas “baznīcas vēsture”), ko sarakstījis Cēzarejas Eisebijs, kas dzīvoja mūsu ēras 260.-340.gadā.

Sarakstīšanas laiks

Marka evaņģēlijs ir vecākais no četriem evaņģēlijiem.

Nav zināms, kur šis evaņģēlijs sarakstīts. Tradicionāli par sarakstīšanas vietu tiek uzskatīta Roma, taču tiek izvirzīta doma arī par Palestīnu un Sīriju. Jebkurā gadījumā tai vajadzēja būt videi, kurā ebreji un kristieši arvien vairāk atdalījās viens no otra. Galvenokārt pamatojoties uz naratīvu par laika beigām Marka 13.nodaļā, Bībeles zinātnieki pieņēma, ka Marka evaņģēlijs tika uzrakstīts neilgi pēc Jeruzālemes ieņemšanas un tempļa iznīcināšanas, ko romieši paveica mūsu ēras 70. gadā.