V.
1 Esit, tai tad, pakaļdareitōji Dīvam, kai Jō nūmīļōtī bārni 2 un dzeivojit mīlesteibā, kai Kristus jyusus ir nūmīļōjis un pats sevi myusu dēļ ir atdevis Dīvam kai upura dōvonu pateikamai smaržai.
Kristticeigī ir gaismas bārni.
3 Storp jums lai nateik pat pīmynāta ni naceisteiba, ni bezkauneiba, ni arī montkōreiba, kai tys pīdīņ svātajim, 4 lai nav nikō apkaunojūša, ni vīglprōteigas un muļkeigas runōšonas, bet gon lai vairōk nūteik pateikšona (Dīvam). 5 Esit stipri pōrlīcynōti par sekūšū: Nivīnam izvyrtuļam, ni naceistajam, ni montkōreigajam, kas nav nikas cyts, kai elku kolps, Dīva un Kristus vaļsteibā montōjuma nabyus. 6 Lai nivins jyusu namaldynoj caur tukšom runom, jo taidu lītu dēļ par napaklauseibas bārnim nōk Dīva dusme. 7 Napalīcit par jūs leidzbīdrim.
8 Agrōk jyus bejot tymsums, bet tagad ikš Kunga asot gaisma. Dzeivojit tod kai gaismas bārni. 9 Gaismas augli ir kotrā labsirdeibā, taisneigumā un patīseibā. 10 Pōrbaudit, kas Kungam ir pateikams, 11 un najemit daleibas naaugleigajūs tymseibas dorbūs, bet gon tūs nūrōjit. 12 Tū, kū jī slāpumā pīkūp, pat pīminēt ir rībeigi. 13 Vysu, kas ir rōjams, gaisma atklōs, jo vyss, kas atklōti nuteik, ir gaisma. 14 Tōpēc ir teikts: Pasamūsti tu, kas guli, celīs augšā nu myrūnim, un Kristus tevi apgaismōs.
15 (Brōli), uzmonit, lai atsardzeigi dzeivōtu: na kai muļki, bet gon kai gudrī. 16 Izmontojit laiku, jo dīnas ir ļaunas. 17 Tōpēc naesit naprōteigi, bet gon mōcitēs saprast Kunga grybu. 18 Naapreibstit nu veina, jo tamā ir izlaideiba, bet gon piļdit sevi ar (Svātu) Goru. 19 Dzīdit kūpeigi psaļmus, himnus un goreigōs dzīsmes. Dzīdojit un līgsmojit Kungam sovā sirdī. 20 Pasateicit vīnmār Dīvam Tāvam myusu Kunga Jezus Kristus vōrdā par vysu.
Laulōtūs pīnōkumi.
21 Kristus bailē esit vins ūtram padeveigi. 22 Sīvas lai ir padeveigas sovim veirim kai Kungam, 23 jo veirs ir sīvas golva, kai Kristus ir Bazneicas golva. Jys ir mīsas pesteitōjs. 24 Kai Bazneica vysā kamā ir padūta Kristum, tai arī sīvas lai ir — sovim veirim.
25 Jyus veiri mīļojit sovas sīvas tai, kai Kristus Bazneicu ir nūmīļōjis un sevi par jū atdevis. 26 lai jū padareitu svātu un teiru caur (dzeiveibas) vōrdu un yudiņa kristeibu, 27 lai jū stōdeitu sev prīškā skaistu, bez traipa un grumbom un bez cyta tam leidzeiga, bet lai jei byutu svāta un nasatraipeita. 28 Un veiri lai mīļoj sovas sīvas tai, kai poši sovu mīsu. Kas mīļoj sovu sīvu, tys mīļoj pats sevi, 29 jo nivins nikod pats sovas mīsas nav naīredzējis, bet gon tū kūp un glōb, kai arī Kristus Bazneicu, 30 un mes asom Jō mīsas lūcekli (nu Jō mīsas un nu Jō kaulim).
31 Tōpēc cylvāks atstōs tāvu un mōti un pīsavīnōs sīvai un jī obeji byus vīna mīsa. 32 Šytys nūslāpums ir lels, bet es šytū soku atteiceibā uz Kristus un Jō Bazneicu. 33 Tai arī ikvīns nu jums lai mīļoj sovu sīvu, kai sevi pošu; un sīva lai beistās veira.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
