VI.
Bārnu un kolpu pīnōkumi.
1 Un jyus, bārni, esit ikš Kunga paklauseigi sovim dzymdynōtōjim; tys ir taisneigi. 2 Gūdā tur sovu tāvu un mōti! Šytei ir pyrmō bausleiba, kurai ir apsūleišona: 3 lai tev labi klōtūs un tu ilgi dzeivōtu vērs zemes.
4 Un jyus, tāvi, nakaitynojit sovu bārnu, bet gon jūs audzynojit Kunga padeveibā un mōceibā.
5 Jyus, kolpi, esit paklauseigi vērszemes kungim bailē, treisēšonā un jyusu sirds vīnkōršeibā kai Kristum. 6 naesit ocu kolpi, kas tikai cylvākim grib īpatikt, bet gon esit kai Kristus kolpi, kas nu sirds izpylda Dīva grybu. 7 Kolpojit labprōt, itkai tys byutu Kungam, bet na cylvākim. 8 Jyus zynot, ka ikvīns par lobu, kū jys dora, nu Kunga sajims sovu atolgōjumu, vai tys byutu kolps, vai arī breivais.
9 Jyus, kungi, ar jim apsaejit tai pat. Atmetit draudus. Jyus zynot, ka dabasu Kungs ir reizē jyusu un jūs kungs, un pi Jō nikaidas personas īvārōšonas nava.
Pamūdynōjums uz goreigū ceiņu.
10 Beidzūt, (brōli), esit ikš Kunga stipri caur Jō vareigū spāku. 11 Īsagērbit Dīva brūņu uzvalkā, lai varātu atsaturēt pret valna spūstom. 12 Jo myusu ceiņa nateik vasta pret mīsu un asni, bet gon pret spākim, vareibom, pret šō tymsō pasauļa vaļdinīkim, pret ļaunajim gorim, kas ir padebešūs. 13 Tōpēc apsaveļcit Dīva brūņu uzvalkā, lai jyus ļaunajā dīnā nūsaturātu pretim un vysā kamā varātu nasatrycynōti nūstōvēt. 14 Tai tad esit gataveibā, apsajūzuši ar patīseibu, īsagārbuši taisneibas bruņōs, 15 un apsaovuši ar gataveibu sludynōt mīra Evangeliju. 16 Un klōt pi šytō vysa jemit ticeibas vairūgu, ar kuru jyus varātu apdzēst vysus ļaunō guneigus šōvīņus. 17 Jemit pesteišonas bruņu capuri un Gora zūbynu, tys ir Dīva vōrdu. 18 Ar ikvīnu lyugšonu un pīlyugšonu lyudzitēs ikš Gora vysod, klōt pi tō esit nūmūdā un napōrtrauktā lyugšonā par vysim svātajim.
19 Lyudzitēs arī par mani, lai man byutu dūti eistī vōrdi tod, kod man ir jōatdora sova mute, lai drūšsirdeigi sludynōtu Evangelija nūslāpumus, — 20 kō pōrstōvs es asmu, lai gon īkolts važōs, — un lai es drūšsirdeigi ar jū uzastōtu, kai pīnōkums man līk runōt.
Nūslāgums.
21 Lai arī jyus zynōtu, kai man īt un kū es doru, jums vysu pastōsteis Tychikus, nūmīļōtais brōļs un uzticeigais ikš Kristus kolps. 22 Eistyn tōpēc es jū pi jums syutu, lai jyus izzynōtu par myusu stōvūkli un lai jys jyusu sirdis prīcynōtu.
23 Mīrs brōlim un mīlesteiba kūpā ar ticeibu nu Dīva Tāva un Kunga Jezus Kristus! 24 Žēlesteiba visim, kas bez mitēšonōs mīļoj Kungu Jezu Kristu! (Amen.)
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
