XI.
Beigōs arī jūdu tauta tiks izglōbta.
1 Tai tad, es vaicoju: Vai Dīvs sovu tautu ir atmetis? — Nimoz nē! Arī es asmu izraelīts, Abraama pēcnōcējs, Benjamina ciļts. 2 Sovas tautas Dīvs nav atmetis, kuru Jys agrōk beja izvēlējis. Un vai tad jyus nazynat, kū soka Roksti par Eliju, ka jys Dīvam žālōjos par Izraeli: 3 Kungs, jī nūnōvēja tovus pravīšus un izjauce tovus oltorus. Pōri palyku tikai es vīns pats, un jī tīkoj arī pēc munas dzeiveibas. 4 Un kū jam atbiļd Dīvs? — Es pamešu septeņas tyukstūšas veiru, kas sovu ceļu Baala prīškā nav lūcejuši. 5 Tai arī tagad, pōri palykuši ir tī, kurus izvēlēja sev žēlesteiba. 6 Bet jo caur žēlesteibu, tod jau na dorbu dēļ, cytaiž žēlesteiba nabyutu vairs žēlesteiba.
7 Bet kas tad iznōk? Izraeļs nasasnēdze tō, pēc kō centēs? Tū gon sasnēdze, bet tikai izlaseitī, un pōrejī palyka aizacērtuši, 8 kai tōv raksteits: Dīvs jim deve sastynguma goru, — acis lai naradzātu, ausis lai nadzērdātu leidz pat šai dīnai. 9 Arī Dāvids soka: Jūs golds lai jim palīk par cylpu, par volgu, krisšonu un atmoksu. 10 Jūs acis lai aptymst, lai vairs naradzātu un jūs mugora lai vīnmār ir saleikuse.
11 Es tagad vaicoju: Vai tad jī tai ir paklupuši, lai pakrystu? Nimoz nē! Bet gon lai caur jūs krisšonu nōktu pesteišona pi pogōnim un tī ar jim sasacanstu. 12 Un jo jūs krisšona bogōtu dora pasauli, un jūs pōripalykums bogōtus dora pogōnus, tod tū vairōk jūs pylnais skaits.
13 Bet jums, pogōnim, es soku: Uz cik es asmu pogōnu apostols, es sovu omotu slaveju, 14 pōrlīceibā, ka sovus ciļts pīdareigūs pamūdynōšu uz leidzsacenseibu un, mozōkais, dažus nu jim izglōbšu. 15 Jo jūs atmesšona atnese pasauļam izleigšonu, kū tad cytu dūs jūs uzjemšona, jo na atdzeivynōšonu nu myrūnim? 16 Jo pyrmais kukuļs ir svāts, tad arī vyss ījovs; jo sakne ir svāta, tad arī zori.
17 Jo tad daži zori teik nūlauzti un tu izaugi storp jim kai meža eleja kūka atvase un tai izmontoj eleja kūka saknes un sulu, 18 tad naizaceļ pōrōks par cytim zorim. Un jo tu gribi lepnōtīs, (tad zini) ka na tu uzturi saknes, bet saknes uztur tevi.
19 Bet tu saceisi: Zorus izlauzeja, lai mani īpūtātu. 20 Pareizi! Naticeibas dēļ jūs izlauzeja, un ticeibas dēļ tevi īpūtēja. Naesi tad lepneigs, bet gon pastōv bailē. 21 Jo Dīvs nasaudzēja dabyskūs zoru, tad arī tevis nasaudzēs. 22 Tōpēc Dīva labsirdeibu un styngreibu īvāroj labi, — styngreibu pret pakrytušajim un labsirdeibu pret tevi, jo tu byusi uzticeigs lobā; cytaiž arī tevi izcērss, 23 bet tūs, jo jī sovā naticeibā napaliks, otkon īpūtēs, jo Dīvs var jūs otkon īpūtēt. 24 Tai tad, jo tevi pēc dobas meža eleju kūkam izgrīstū pret dobu īpūtēja augļu eleju kūkam, tū vairōk jūs, kai dabyskūs īpūtēs atpakaļ tamā pošā eleju kūkā.
25 Brōļi, es nagrybu, ka jyus, par šaidu nūslāpumu nazynōdami, sevī naprōteigi īdūmōtu. Aizacērsšona ir īsavīsuse vīnā Izraeļa daļā, koleidz šeit īīs pogōnu vysums. 26 Un tod vyss Izraeļs tiks izglōbts, kai stōv raksteits: Nu Siona nōks Glōbējs un izskauzs bezdīveibu nu Jākuba. 27 Un muna dereiba ar jim ir tei, ka es nūceļšu jūs grākus.
28 Atteiceibā uz Evangeliju jyusu dēļ jī gon ir Jō īnaidnīki, bet pēc izvēlēšonas, ciļtstāvu dēļ jī ir Jō nūmīļōtī, 29 jo Dīva žēlesteibas dōvonas un paaicynōjums ir naatsaucamas. 30 Kai agrōk jyus Dīvam bejot napaklauseigi, bet tagad jūs napaklauseibas dēļ, atrodot žālsirdeibu, 31 tai tagad jī ir napaklauseigi, lai jyusu apžālōšonas dēļ arī poši sajimtu apžālōšonu. 32 Jo Dīvs vysus atstōja napaklauseibai, lai par vysim apsažālōtu.
33 Ak, Dīva bogōteibu, gudreibas un saprasšonas dziļums! Cik naizpētejami ir Jō lāmumi un cik naizdybynojami Jō celi! 34 Kas ir pazinis Kunga nūdūmus un kas ir bejis padūmdevējs? 35 Kas Jam ir kū īprīkšīdevi, ka byutu jōatdūd atpakaļ? 36 Jo nu Jō, caur Jū un dēļ Jō ir vyss; Jam lai ir gūds myužam. Amen.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
