VIII.
1 Kad jārs atdareja septeitū zeimūgu, dabasūs īsastōja klusums uz kaidu pus stundi.
2 Un es redzēju, kai septenim engelim, kuri stōv Dīva prīškā, īdeve septeņas taures. 3 Tad atnōce pret oltoru cyts engeļs ar zalta kyupynojamū trauku. Jam īdeve daudz kyupynojamō, lai jys tū kūpā ar vysu svātūs lyugšonom lyktu uz zalta oltora Dīva gūda krāsla prīškā. 4 Un kyupynōjuma smarža kūpā ar svātūs lyugšonom nu engeļa rūkas cēlēs Dīvam pretim. 5 Engeļs pajēme kyupynojamū, pīpiļdeja tū ar kvālūšom ūglem nu oltora un nūmete zemē. Tad izacēle pārkyuņa spērīņi un grōvīņi, zibšņi un zemestrīces. 6 Un tī septeņi engeļi ar septeņom taurem sasagatavōja taurēšonai.
Septeņas taures.
7 Un kad aiztaurēja pyrmais (engeļs), tad izacēle krusa un guņs sajaukta ar asni un tū nūmete zemē. Tad izdaga treša daļa zemes, nūdaga trešō daļa kūku un sadaga vysa zaļō zōle.
8 Kad aiztaurēja ūtrais engeļs, izacēle kaut kas, kai lels guneigs, jyurā īsvīsts kolns un trešō jyuras daļa palyka par asni, 9 izmyra trešō jyuras radeibu daļa un tyka iznycynōta trešō daļa kuģu.
10 Kad aiztaurēja trešais engeļs, tad nu debesim nūkryta lela zvaigzne. Jei daga kai lāpa un nūkryta uz trešōs daļas upu un uz yudiņa olūtim. 11 Tei zvaigzne saucēs Absint. Un treša daļa yudiņa pōrsavērte pelējūs, un nu tō yudiņa nūmyra daudz cylvāku, jo tys beja ryugts.
12 Kad aiztaurēja catūrtais engeļs, tad kēre trešū daļu saules, trešū daļu mēneša un trešū daļu zvaigžņu, un trešō daļa jūs aptymsa un treša daļa dīnas vairs nabeja skaidra, tai pat arī nakts.
13 Un es redzēju pa debess vydu lidojam ērgli un dzērdēju lelā bolsā saucam: Bāda, bāda, bāda zemes īdzeivōtōjim pōrejūs treju engeļu taurēšonas dēļ, kurim vēļ beja jōtaurej.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
