XXII.
1 Un jys man parōdeja dzeivō yudiņa straumi speidūšu kai kristals. Jei plyuda nu Dīva un Jāra gūda krāsla pa īlas vydu. 2 Obejōs straumes pusēs stōveja dzeiveibas kūks, kas dūd divpadsmit augļu. Jys dūd sovus augļus kotru mēnesi. Kūka lopas nūdar tautas dzīdynōšonai. 3 Tur nikō vairs nav nūlōdāta. Jamā ir Dīva un Jāra gūda krāsls un jō kolpi jū pīlyugs. 4 Jī redzēs Jō vaigu un uz sovas pīres nosōs jō vōrdu. 5 Nakts vairs nabyus un jim nav vajadzeiga ni lāpu, ni saules gaisma. Kungs Dīvs ir jūs gaisma. Jī vaļdeis myužeigi myužam.
Nūslāgums.
6 Un jys man saceja: Šytī vōrdi ir patīseigi un taisneigi. Dīvs, pravīšu goru Kungs nūsyuteja sovu engeli, lai jō kolpim pasludynōtu, kam dreizumā jōnūteik. 7 Raug, es ōtri atnōkšu. Svēteigs tys, kas paturēs šōs grōmotas pravītōjumu vōrdus.
8 Es, Jōņs (asmu tys), kas šytū dzērdēju un redzēju. Kad šytū beju dzērdējis un redzējis, es nūkrytu pi tō engeļa kōjom, kas man tū pasludynōja, lai jū pīlyugtu. 9 Bet jys man saceja: Nadori tō! Es asmu tovs, tovu brōļu pravīšu un tūs leidzkolps, kas šōs grōmotas vōrdus īvāroj. Pīlyudz Dīvu!
10 Tad jys man saceja: Šōs grōmotas pravītōjumu vōrdu naaizzeimūgoj, jo laiks jau ir tyvu. 11 Lai sev nataisneigī dora sovas nataisneibas tōļōk, un naceistī sovas naceisteibas. Lai taisneigī arī tōļōk dzeivoj taisneigi un svātais vēļ vairōk svāts palīk.
12 Raug, es ōtri atnōkšu un ar mani muna atolgōšona, lai ikvīnam atdūtu pēc jō dorbim. 13 Es asmu Alfa un Omega, pyrmais un beidzamais, īsōkums un beigas. 14 Svēteigi, kas sovas drēbes mozgoj (Jāra asnī), lai jim byutu tīseiba uz dzeiveibas kūku un ieju caur vōrtim piļsātā. 15 Orpusē palīk suni, būri, izvyrtuli, slapkovas, elku dīvu kolpi un visi tī, kas mīļoj malus un tūs izplota.
16 Es, Jezus, nūsyuteju sovu engeli, lai jys jums šytū par draudzem paziņōtu. Es asmu Davida sakne un atauga, speidūšō reita zvaigzne. 17 Gors un leigova soka: Nōc! Un kas tū dzērd, lai soka: Nōc! Kas slōpst, tys lai nōk, kas grib, tys lai par breivu sajam dzeiveibas yudini.
18 Ikvīnam, kas šytōs pravītōjumu grōmotas vōrdus dzērd, es līcynoju: Jo kas pi šytō kaut kū pīliks, Dīvs jam syuteis mūkas, kas šamā grōmotā ir aprōdeitas. 19 Kas nu šytōs pravītōjumu grōmotas vōrdim kaut kū atjims, tam Dīvs atjims tīseibas uz dzeiveibas kūku un svātū piļsātu, par kurim šamā grōmotā ir raksteits.
20 Tys, kas tū līcynoj, soka: Jā, es ōtri atīšu. Amen.
Atej, Kungs Jezus!
21 Kunga Jezus (Kristus) žēlesteiba lai ir ar visim svātajim. Amen.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
