XX.
1 Un es redzēju nu dabasim nūkōpam engeli, kuram rūkā beja bezdibiņa atslāgas un lelas važas. 2 Jys spākōjōs ar drakonu un vacū čyusku, kura ir valns un satans un jys tū sasēja uz tyukstūšas godim, 3 un īmete jū bezdibinī. Tū jys aizdareja un aizzeimūgōja, lai jys vairs namaldynōtu tautu, koleidz pōrīs tyukstūša godu. Pēc tam jys uz nagara laika jōpalaiž vaļā.
4 Un es redzēju gūda krāslus. Uz tim atsasāda tī, kurim beja nūdūta tīsa. Un es redzēju tūs dvēseles, kurim Jezus līceibas un Dīva vōrda dēļ beja nūcērstas golvas un tūs, kas napīlyudze ni lūpa, ni jō tāla, arī jō zeimes uz pīres vai rūkas nanosōja. Jī otkon palyka dzeivi un ar Kristus vaļdeja tyukstūša godu. 5 Citi nūmyrušī atsadzeivynōja tik tūreiz, ka tei tyukstūša godu beja pagōjuse. Tei ir pyrmō augšamceļšonōs.
6 Svēteigs un svāts ir tys, kas jam daleibu pyrmajā augšamceļšonā. Par jim ūtrajai nōvei nav varas. Jī byus Dīva un Kristus prīsteri un ar Jū vaļdeis tyukstūša godu.
7 Bet kad tyukstūša godu byus pagōjis, nu cītuma otkon izlaiss satanu. Tad jys pasaceļs un maldynōs tautas četrūs vērszemes styurūs, Gog un Magog, un jūs savōks karam. Jūs pulks ir nasaskaitams, kai jyuras smiltis. 8 Jī devēs pōri par plašū pasauli un aplence svātūs nūmetni un nūmīļōtū piļsātu. 9 Bet nu dabasim nūkryta guņs un jūs apreja. Valnu, kas jūs maldynōja, īmete guņs un sāra mutulī pi lūpa un vyltus pravīša. 10 Tur jūs mūceis dīn un nakt par visim myužu myužim.
11 Es redzēju lelu boltu gūda krāslu un tū, kas jymā sēdēja. Nu jō vaiga aizbāga dabasi un zeme un vairs navarēja atrast jūs vītas. 12 Es redzēju kai gūda krāsla prīškā stōvēja myrušī, leli un mozi un tyka atvārtas grōmotas. Vēļ atvēre cytu grōmotu, tei ir dzeiveibas (grōmota). Nūmyrušūs tīsōja pēc jūs dorbim, kai tī grōmotōs beja atzeimōti. 13 Arī jyura izdeve sovus myrūņus un nōve un pazeme izdeve sovus myrūņus un ikvīnu nu jim tīsōja pēc jūs dorbim. 14 Nōvi un pazemi īmete guņsmutulī. Guņsmutuļs ir ūtrō nōve. 15 Kas dzeiveibas grōmotā nabeja atzeimōts, tū īmete guņsmutulī.