XIX.
1 Pēc tam es dzērdēju dabasūs kai lela pyuļa bolsu saucam:
Alleluja! Myusu Dīvam pīdar pesteišona, slava un vareiba. 2 Jō tīsas ir patīseigas un taisneigas. Jys nūtīsōja lelū palaidni, kas ar sovu bezkauneibu maitōja vērszemi. Jys atsarībe par sovu kolpu asni, kurs beja uz jōs rūkom. 3 Un jī vēļ atkōrtōja: Alleluja! dyumi nu jōs ceļsīs myužeigi myužam.
4 Tad tī divdesmit četri vacōkī un tōs četras dzeivōs byutnes pakryta pi zemes un pīlyudze Dīvu, kas sēd gūda krāslā, saceidami: Amen. Alleluja! 5 Nu gūda krāsla atskanēja bolss, kas sauce: Teicit myusu Dīvu jyus visi Jō kolpi, kas jō beistatēs, kai lelī tai mozī.
6 Un es dzērdēju kaut kū, kai ļaužu daudzuma, kai yudiņa daudzuma krōkšonu, kai stypra pārkyuņa ryukšonu, kas sauce:
Alleluja! Kungs, myusu Dīvs, Tys Vysvareigais ījēme vaļdēšonu. 7 Prīcōsimēs un līgsmōsim un Jū gūdynōsim, jo Jāra kōzas ir atnōkušas, Jō leigova jau ir sagatavōta; 8 jei dreikst gērbtīs speidūši boltā lynautā. — Lynauts nūzeimoj svātūs taisneigūs dorbus.
9 Tad man saceja: Roksti: Svēteigi ir tī, kas ir īlyugti Jāra kōzu mīlastē. Un jys vēļ pībylda: Šytī ir patīseigī Dīva vōrdi.
10 Tad es pakrytu Jam pi kōjom, lai jū pīlyugtu. Bet jys man saceja: Nadori tō! Es asmu tovs un tūs tovu brōļu leidzkolps, kurim ir Jezus līceiba. Pīlyudz Dīvu. Jezus līceiba ir pravītōšonas gors.
Dīva vōrda uzvara.
11 Un es redzēju atdareitus dabasus un raug, bolts zyrgs un tys, kas uz jō sēdēja, saucēs: Uzticeigais un Patīseigais, kas taisneibā tīsoj un karoj. 12 Jō acis beja kai guņslīsma un uz jō golvas daudzi krūņu. Jam beja uzraksteits vōrds, kura nikas nazyna, kai tik jys pats. 13 Jys beja apgārbts asnī samārcātā apgērbā. Jō nūsaukums beja: Dīva Vōrds. 14 Dabasu karapulki jam sekōja boltūs zyrgūs, jī beja gārbti boltūs, teirūs lynautūs. 15 Nu jō mutes izakōre oss zūbyns, lai ar tū systu tautas. Jys pats tōs ganeis ar dzeļža reiksti, un jys pats myn Vysvareigō Dīva dusmes veina mīgtuvi. 16 Uz jō drēbem un uz jō gūrnim ir uzraksteits jō vōrds: Kēneņu Kēneņš un Valdinīku Kungs.
17 Tad es redzēju saulē stōvūšu vīnu engeli; jys lelā bolsā sauce visim putnim, kas debestelpā lidōja, saceidams: Nōcit šur, sasalosit uz lelū Dīva maļteiti. 18 Jums jōād kēneņu mīsa, karavodūņu mīsa, vareigūs mīsa, zyrgu un jōjēju mīsa, vysu breivūs un vērgu mīsa, — lelūs un mozūs.
19 Un es redzēju, kai lūps, vērszemes kēneni un jūs karapulki sasalaseja karōtu ar jōtnīku un jō karapulkim. 20 Lūpu sakēre un reizē ar jū vyltus pravīti, kurs uz jō pavēles dareja breinumzeimes. Caur tom jys beja pīvilis tūs, kas nosōja lūpa zeimi un pīlyudze jō tālu. Jūs obejus dzeivus īmete sāra dagūšajā guņsmutulī. 21 Pōrejūs nūnōvēja ar zūbynu, kurs izakōre un tō mutes, kas sēdēja uz zyrga, un visi putni paēde jūs mīsas.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
