VI.
K. Jezus Nazaretā.
1 Izgōjis nu turīnes, Jys aizgōja uz sovu dzymtū piļsātu. Jō mōcekli aizgōja Jam pakaļ. 2 Kad atgōja sabats, Jys sōce mōceit synagogā. Daudz klauseitōju apbreinōja Jō mōceibu un vaicōja saceidami: Nu kurīnes Jam šytys radīs? Kas Jam īdeve tū gudreibu un tūs breinumus, kas nūteik caur Jō rūkom? 3 Vai ta Jys nava gaļdnīks, Marijas dāls, Jākuba, Jezupa, Judas un Seimaņa brōļs? Vai tad Jō mōsas nadzeivoj storp mums? Un jī īsaļaunōja nu Jō.
4 Bet Jezus tim atbiļdēja: Nikur cytur pravīts nava bez cīna, kai tik sovā dzymtajā mīstā, pi sovim radinīkim un sovā sātā. 5 Un Jys tur navarēja dareit nivīna breinuma; tikai, uzlīkūt rūkas, dažus sliminīkus padareja vasalus. 6 Un breinōjōs jūs bezticeibai. Pēc tam Jys gōja mōceidams pa apleicejom sadžom.
Apostolu syuteišona.
7 Sasaucis pi sevis tūs divpadsmit, Jys sōce jūs pa divi izsyuteit un deve jim varu par naškeistajim gorim. 8 Jys jim pīsaceja, ka nikō cyta leidza najimtu, kai ceļa vāzdu: ni maizes, ni kules, ni ari jūstā naudas; 9 kōjōs gon lai apautu kūrpes, bet lai navylktu diveju svōrku. 10 Tōļōk jim saceja: Kad jyus kur īīsit mōjā, palicit tur, koleidz nu turīnes īsit tōļōk. 11 Jo kaidā vītā jyusu napījimtu un jyusu naklauseitu, tad, īdami ōrā, nūkrotit nu sovom kōjom putekli, līceibai pret jim.
12 Jī gōja, sludynōdami grāku vaidēšonu, 13 izdzyna daudz valnu, apsvaideja ar eleju daudz sliminīku un jūs padareja vasalus.
Jōņa Kristeitōja nōve.
14 Ari kēneņš Erods (tū) izdzērda, Jō vōrds tadei beja palicis slovons. Tyka saceits: Jōņs Kristeitōjs ir cēlīs nu myrūnim, un tōpēc Jamā dorbojās taids breiniškeigs spāks. 15 Bet citi saceja: Jys ir Eliass. Bet citi saceja, ka Jys ir pravīts vai vīns nu pravīšim. 16 Erods, šytū dzērdādams, pasaceja: Jys ir Jōņs, kuram es lyku nūcērst golvu. Jys ir pīsacēlis nu myrūnim.
17 Erods tadei, sova brōļa Filipa sīvas Erodiades dēļ, kuru jys sev beja pajēmis, nūsyuteja Jōni sakert, sasīt un īslūdzeit cītumā. 18 Jo Jōņs Erodam saceja: Tu nadreiksti sova brōļa sīvu paturēt sev. 19 Erodiade jū īneida un gribēja nūkaut, bet navarēja; 20 Erods turpretim, Jōņa beidōs, zynōdams, ka jys ir taisneigs un svāts cylvāks, un pajēme jū sovā apsardzeibā. Jō klausūtīs, gon jys daudz napatikšonu cīte, tūmār labprōt jō klausejōs.
21 Un vīnā dīnā pēdeigi pīnōce izdeveigs gadejums. Erods sovas dzimšonas dīnā beja sagatavōjis mīlasti sovim lelkungim, vērsinīkim un Galilejas vacōkim. 22 Erodiades meita īgōjuse izvede vīnu deju un ar tū īpatyka Erodam un jō vīsim. Tad kēneņš pasaceja meitinei: Pīpros nu manis, kō vīn gribi, un es tev tū dūšu. 23 Jys pat pīzvērēja: kō vīn praseisi, es tev dūšu, lai tys bejis pat puse munas kēnests. 24 Jei, izgōjuse ōrā, vaicōja nu sovas mōtes: Kō lai es pīprosu? Tei atbiļdēja: Jōņa Kristeitōja golvu. 25 Jei tyuleņ steidzeigi īgōja pi kēneņa un pīpraseja: Es grybu, ka tu maņ uz bļūdas dūtu Jōņa Kristeitōja golvu. 26 Kēneņš ļūti nūskuma, bet zvārasta un cīmeņu dēļ nagribēja jai atteikt. 27 Un kēneņš tyuleņ nūsyuteja bendi un pīsaceja jam atnest tō golvu. 28 Tys, aizgōjis uz cītumu, atcēra tur jam golvu, un, atnesis jū uz bļūdas, atdeve meitinei. Un meitine — jū sovai mōtei. 29 Tū izdzērduši, jō mōcekli atgōja, pajēme jō mīsu un īlyka kopā.
Apostolu atsagrīzšona atpakaļ.
30 Tad atsagrīzuši atpakaļ pi Jezus, apostoli pastōsteja Jam vysu, kū jī beja padarejuši un kū mōcejuši. 31 Jys tim atbiļdēja: Ejte jyus nūmaļ vīntuleigā vītā un drusku atsapyutit. Jo atgōjēju un aizgōjēju beja tik daudz, ka jim nabeja kod paēst.
32 Tad jī aizbrauce laivā nūmaļ uz vīntuleigu vītu.
33 Bet daudzeji redzēja jūs aizbraucam un jūs pazyna. Tōdēļ nu visim mīstim aizasteidze kōjom uz turīni un tyka tur par jim agrōk. 34 Izkōpdams nu laivas, Jys īraudzeja daudz ļaužu un apsažālōja uz jim, jo jī beja kai vuškas bez gona. Un Jys sōce jūs daudz kam mōceit.
Maizes breineiga pavairōšona.
35 Bet kad jau beja vālu, pīgōjuši pi Jō, mōcekli saceja: Šei vīta ir vīntuleiga, un stuņde jau vāla, 36 atlaid jūs, lai jī, aizgōjuši uz apleicejom sātom un cīmim, nūpērk sev kū ēst. 37 Bet Jys tim atbiļdēja: Dūdit jyus poši jim ēst. Jī atbiļdēja: Vai mums jōīt, jōpērk maizes par divi simti denaru un jī jōbaroj? 38 Jys nu jim vaicōja: Cik kukuļu maizes jums ir? Ejte un pasaverit. Un jī apsavāruši saceja: pīci un divi zivis.
39 Tūlaik Jys lyka jim vysus kōrteibā pasādynōt uz zaļōs zōles. 40 Un jī sasāda grupōs pa symtam un pīcdesmit. 41 Tad pajēmis tūs pīcus maizes kukuļus un tōs divi zivis, pasavēris uz dabasim, svēteja maizi un atdeve mōceklim, lai tū izdaleitu. Taipat tōs divi zivis izdaleja visim. 42 Visi paēde un beja seiti, 43 un pīlaseja pylnus divpadsmit peitiņus nu gobolim un zyvu atlīkom. 44 Maizes ādōju beja pīcas tyukstūšas veirīšu.
K. Jezus uz jyuras.
45 Tad Jys tyuleņ pīsaceja sovim mōceklim sēstīs laivā un pōrsaceļt pyrms Jō uz ūtru krostu pi Betsaidas, koleidz Jys palaiss ļaudis.
46 Jūs atlaidis, Jys izkōpe kolnā lyugtūs. 47 Vālam vovoram īstōjūt, laiva beja uz jyuras vyds, un Jys vīns pats uz krosta. 48 Bet, radzeidams tūs mūkūtīs pi ērklōšonas, jo pyute jim pretejais vējs, catūrtajā nakts sardzes laikā atgōja pi jim pa jyuras vērsu, un gribēja paīt garum. 49 Tī, īraudzejuši Jū pa jyuras vērsu ejam, dūmōja, ka tys ir spūks, un sōce klīgt. 50 Un, radzādami Jū, visi ļūti pōrsabeida. Bet Jys tyuleņ sōce ar jim runōt un saceja: Esit drūsi, Es asmu — nasabeistit! 51 Tad Jys īkōpe pi jim laivā, un vējs nūklusa. Bet jī vēļ styprōk uzatrauce; 52 jo jī vēļ nabeja saprotuši breinuma ar maizi, un jūs sirdis beja aptymsōtas.
Izveseļōšona.
53 Pōrbraukuši pōri, jī pībrauce pi Genezaret apvyda un tur nūsamete.
54 Jim kōpūt nu laivas, ļaudis tyuleņ jūs pazyna, un steidzēs 55 pa vysu tū apkōrtni un sōce nest pi Jō gultōs guļūšūs sliminīkus, kur vīn izdzērda Jū asam. 56 Un kurā tik cīmā, mīstā vai sātā Jys īgōja, jī nūlyka slymūs uz atklōta laukuma un lyudze, lai Jys atļautu pīsaskart kaut pi drēbu veiles. Un tī, kas pi Jō pīsaskōre, palyka vasali.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
