X.
Lauleibas naškirameiba.
1 Nu turīnes Jys gōja tōļōk un atgōja uz Judeas apgobolu, viņpus Jordana. Jam ceļā pīsavīnōja daudz ļaužu un Jys, kai parosti, otkon jūs mōceja.
2 Tad pīgōjuši farizeji, kārdynōdami Jū, vaicōja: Vai ir atļauts veiram atstōt sīvu?
3 Bet Jys tim atbiļdēja: Ku jums pīsaceja Moizešs? 4 Jī saceja: Moizešs atļōve raksteit škēršonōs zeimi un atstōt. 5 Tad Jezus jim saceja: Jyusu cītsirdeibas dēļ (Moizešs) pīraksteja taidu pavēli. 6 Bet pasauļa īsōkumā Dīvs jūs radeja kai veiru un sīvu. 7 Tōpēc cylvāks pamess sovu tāvu un mōti un pīsavīnōs sovai sīvai, 8 un jī divi byus vīnā vīneigā mīsā. Tai ka vairs nabyus divi, bet tikai vīna mīsa. 9 Tai tad, kū Dīvs ir savīnōjis, tō cylvāks lai naškir.
10 Mōjōs asūt, mōcekli klause nu Jō par tū pat lītu. 11 Jys atbiļdēja: Kas, sovu sīvu pametis, cytu precej, tys ar jū pōrkōp lauleibu; 12 un jo sīva, pamatuse sovu veiru, īt pi cyta, jei lauž lauleibu.
Jezus un bārni.
13 Tad nese pi Jō bārnus, lai Jys pi tim pīsadūrtu. Bet mōcekli nesējus nūrōja. 14 Jezus, tū radzādams, dusmōjōs un jim saceja: Ļaunit bārnim īt pi Manis un nalīdzit jim tō, jo taidim pīdar Dīva vaļsteiba. 15 Patīši, Es jums soku: Kas Dīva vaļsteibas tai napījimtu, kai bārns, tys jamā naīīs. 16 Tad, jūs apskōvis, uzlyka uz jim rūkas un jūs svēteja.
Bogōtais jaunēklis.
17 Kad Jys izgōja uz ceļa, aiztecēja Jam prīškā vīns un, pakritis ceļūs, vaicōja: Lobū Mōceitōj, kas maņ jōdora, lai es īmontōtu myužeigū dzeivi?
18 Jezus tam atbiļdēja: Kōpēc tu Mani sauc par lobū? Nivīns nav lobs, kai tik vīns vīneigais Dīvs. 19 Bausleibas zini? — Nanōvej, nalauz lauleibas, nazūdz, nalīcynoj nataisneigi, napīkrōp, gūdynoj sovu tāvu un mōti. 20 Bet jys atbiļdēja: Mōceitōj, es jau nu pošas bērneibas tū vysu piļdeju. 21 Tad Jezus, pasavēris uz jō ar mīleigu skotu, saceja: Vīnas lītas vēļ tev pītryukst: ej, izpōrdūd vysu, kas tev ir, un izdoli nabogim, un tev byus krōjums dabasūs. Tad atej un, nasdams sovu, krystu ej Maņ pakaļ. 22 Bet tō vōrda dēļ jys nūskuma un skumeigs nūgōja prūjom, jo jam beja daudz monta.
23 Jezus, pasavēris apkōrt, saceja sovim mōceklim: Cik gryuts ir bogōtnīkim īīt Dīva vaļsteibā! 24 Un mōcekli Jō vōrda nūsabeida. Bet Jezus jim atkōrtōja: Bārni, cik gryuts ir tim, kas sovu cereibu līk montā, īīt Dīva vaļsteibā! 25 Vīgļōk ir kameļam izīt cauri odotas acei, kai bogōtnīkam īīt Dīva vaļsteibā. 26 Tad jī pōrsabeida vēļ styprōk un sovstarpeigi runōjōs: Kas gon var topt izpesteits? 27 Jezus, pasavēris uz jim, saceja: Cylvākim tys navarams, bet na Dīvam. Dīvam tadei vyss ir varams.
Breivprōteigōs nabadzeibas atolgōjums.
28 Tūlaik Pīters sōce Jam runōt: Raug, mes vysu asam pamatuši un nūgōjuši Tev pakaļ. 29 Jezus atbiļdēja: Patīši, Es jums soku: Nivīna nava taida, kas, Manis un Evangelija dēļ pametis sātu, brōļus, mōsas, mōti, tāvu, bārnu vai teirumu, 30 symtkōrteigi vairōk nasajimtu jau šamā pasaulē, lai gon vojōts, sātu brōļu, mōsu, mōšu, bārnu un teirumu, un nōkūšajā pasaulē myužeigu dzeivi. 31 Daudzejī, kas ir pirmī, paliks pādejī, un kas ir pādejī, byus pirmī.
Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
32 Kad jī beja ceļā uz Jeruzalemu un Jezus gōja jim pa prīšku, tad jī breinōjōs un pakaļgōjēji beidōs. Tūlaik Jys otkon pajēme nūmaļ tūs divpadsmit un sōce jim stōsteit, kas ar Jū nōkūtnē nūtiks. 33 Raug, mes ejam uz Jeruzalemu, un Cylvāka Dālu nūdūs vērsgoreidznīkim, Rokstim mōceitim (un vacōkajim); un tī Jū nūtīsōs uz nōvi un nūdūs pogōnim; 34 tī Jū izsmīs, apspļaus, nūšausteis un nūnōvēs. Bet pēc trejom dīnom Jys augšamceļsīs.
Zebedeja dālu lyugums.
35 Tad, pīgōjuši pi Jō klōt, Zebedeja dāli Jākubs ar Jōni lyudze: Mōceitōj, mes grybam, ka Tu padareitu mums tū, kō mes nu Tevis lyugsim. 36 Bet Jys vaicōja: Kū tad grybat, ka Es jums padareitu? 37 Jī atbiļdēja: Padori, ka Tovā gūdā mes sādātu, vīns pa Tovai lobajai un ūtrs pa tovai kreisajai.
38 Bet Jezus jim atbiļdēja: Jyus poši nazynat, kō lyudzat. Vai tad jyus varēsit dzert tū bikeri, kuru Es dzeršu, vai ari pījimt tū kristeibu, kurā Es topšu nūkristeits? 39 Jī atbiļdēja: Mes varam. Bet Jezus jim saceja: Bikers, kuru Es dzeršu, jums byus jōdzer un tei kristeiba, kurā Es topšu kristeits, jums byus jōpījam, 40 bet sēdēšonas nūrōdeit pa munai lobajai vai kreisajai pusei nava muns uzdavums; jōs pīdar tim, kurim ir pīškērtas.
41 Izdzērduši tū, tī desmit sōce dusmōtīs uz Jākuba un Jōņa. 42 Tōpēc Jezus, pasaucis jūs klōt, jim saceja: Jyus zynat, ka tī, kuri ir pogōnu tautu vaļdinīki, sovim pavaļstnīkim dūd pavēles kai kungi, un jūs lelveiri jūs kolpynoj. 43 Storp jums jōbyun cytaiž; tai tad, jo kas nu jums grybātu byut lelōkais, tam jōbyun jyusu kolpam. 44 Un, jo kas nu jums grybātu byut pyrmais, tam jōbyun vysu vērgam. 45 Ari Cylvāka Dāls naatgōja, lai tyktu apkolpōts, bet lai pats kolpōtu un daudzeju atpērkšonas dēļ atdūtu sovu dzeiveibu.
Jericha oklais.
46 Tad jī īgōja Jerichā. Kad Jys ar sovim mōceklim lelā ļaužu pulkā nu Jerichas gōja tōļōk (prūjom), ceļa molā sēdēja oklais Timaja dāls Bartimajs un ubogōja. 47 Kai tik izdzērda, ka te ir Jezus Nazarīts, sōce saukt saceidams: Jezus, Davida Dāls, apsažāloj par mani! 48 Daudzeji lyka jam klusēt. Bet jys vēļ styprōk sauce: Davida Dāls, apsažāloj par mani!
49 Jezus nūstōjis saceja: Atsaucit jū šur! Jī atsauce oklū saceidami: Nūsamīrej! Celīs kōjōs, Jys tevis sauc. 50 Tad jys, nūsvīdis svōrkus, pīsatryuka kōjōs un atgōja pi Jezus. 51 Jezus vaicōja: Kō tu gribi, ka Es tev padareitu? Oklais lyudze: Rabbuni, ka es palyktu otkon redzeigs. 52 Un Jezus jam saceja: Ej, tova ticeiba tevi pesteja. Un tyuleņ tys palyka redzeigs un gōja pa ceļu Jam pakaļ.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
