XXVI.
Augstōs padūmes lāmums.
1 Pabeidzis vysas šytōs runas, Jezus saceja sovim mōceklim: 2 Jyus zynat, ka pēc divom dīnom byus Leldine; un ka Cylvāka Dāls byus nūdūts krystā pīkaļšonai.
3 Tūlaik sasalaseja vērsgoreidznīki un tautas vacōkī augstōkō goreidznīka Kaifasa pilī 4 un sovstarpeigi pōrsprīde, kai byutu īspējams ar viltim Jezu apcītynōt un nūnōvēt.
5 Jī gon sasarunōja: Tikai na svātku laikā, lai naizacaltu tautā namīrs.
Jezus apsvaideišona.
6 Kad Jezus beja Betanijā, špitaleigō Seimaņa mōjā, un sēdēja pi golda, 7 pīgōja klōtu vīna sīvīte ar alebastra trauku, pylnu dōrga eleja, un izlēja Jam uz golvas. 8 Tū radzādami, mōcekli apsakaitynōja saceidami: Kam šei izškērdeiba? 9 Tū tadei varēja dōrgi pōrdūt un sajimtū izdaleit nabogim.
10 Jezus, tū zynōdams, jim saceja: Kōpēc dorat sīvītei napatikšonu? 11 Jei tadei padareja Maņ lobu dorbu. Nabogi vysod byus pi jums, bet Es vysod nabyušu. 12 Jei, izlīdama eleju uz munas mīsas, jōs paglobōšonai tū padareja. 13 Patīši, Es jums soku, vysā pasaulī, kur vīn tiks sludynōts šytys Evangelijs, tur tiks stōsteits jōs pīmiņai tys, kū jei ir padarejuse.
14 Tad vīns nu divpadsmit, vōrdā Judass Iskariots, nūgōja pi vērsgoreidznīkim 15 un saceja: Kū jyus maņ dūsit, jo es Jū nūdūtu jyusim? Jī pīškeire jam trejsdesmit sudobra gobolu.
16 Nu tō laika jys meklēja izdeveibas, lai Jū nūdūtu.
Pādejōs vakariņas un Vysusvātōkō Sakramenta īstateišona.
17 Pyrmajā naraudzātōs maizes dīnā, mōcekli pīgōja pi Jezus un saceja: Kur Tev pateik, lai mes sagatavōtu Leldines jāru? 18 Jys atbiļdēja: Ejte mīstā pi vīna cylvāka un jam pasokit: Mōceitōjs līk pasaceit: Muns laiks ir tyvu. 19 Pi tevis Es grybu ēst Leldines jāru. 20 Mōcekli padareja tai, kai Jezus jim beja licis, un sagatavōja Leldines jāru.
Vokoram atejūt, Jys ar tim divpadsmit atsasāda pi golda. 21 Ēsšonas laikā Jys jim saceja: Patīši, Es jums soku: vīns nu jums Mani nūdūs. 22 Jī ļūti nūskuma un sōka vīns pēc ūtra nu Jō vaicōt: Kungs, vai na es tys asmu?
23 Jys atbiļdēja: Kas reizē ar Mani mērcej bļūdā rūku, tys Mani nūdūs. 24 Cylvāka Dāls gon īt tai, kai par Jū ir raksteits, bet bāda tam cylvākam, kurs Cylvāka Dālu nūdūs! Jam byutu lobōk, jo jys nabyutu dzimis.
25 Tad vaicōja Judass — Jō nūdevējs: Mōceitōj, vai gon es tys byutu? Jys atbiļdēja: Tu pats teici.
26 Koleidz vēļ jī beja pi golda, Jezus, pajēmis maizi un jū pōrsvētejis lauze un deve mōceklim, saceidams: Jemit un ēdit, šitei ir muna Mīsa. 27 Tad, pajēmis bikeri, pateice un snēdze jim saceidams: 28 Dzerit nu jō visi, jo šytys ir muns asnis (jaunō) Īstōdejuma, kurs tops izlīts par daudzejim grāku atlaisšonas dēļ. 29 Bet Es jums soku, ka nu šō laika vairs nadzeršu nu šytō veinūgōju augļa leidz tai dīnai, koleidz Es tū ar jums nu jauna dzeršu sova Tāva kēnestī.
Mōcekļu apgolvōjums.
30 Tad jī, nūskaitejuši pateiceibas himnu, gōja uz Eleja kolnu.
31 Tad Jezus jim saceja: Sūnakt jyus visi īsaļaunōsit nu Manis. Ir taču raksteits: Es satrīkšu gonu, un gonamō pulka vuškas izkleiss. 32 Bet pēc sovas augšamceļšonōs Es īprīkš jyusu byušu Galilejā.
33 Bet Pīters Jam atbiļdēja: Lai gon visi nu Tevis īsaļaunōtu, es, tūmār, nikod naīsaļaunōšu. 34 Jezus atbiļdēja: Patīši, Es tev soku: Šūnakt pat, pyrms gaiļa dzīdōšonas, tu Manis trejskōrt aizalīgsi. 35 Pīters Jam atbiļdēja: Lai byutu kaut jōmērst ar Tevi, tūmār es Tevis naaizalīgšu. Ari visi citi mōcekli runōja tū pat.
K. Jezus Getsemanē.
36 Tad Jezus ar jim aizgōja uz nūmali, kuru sauc Getsemane. Un jim saceja: Pasēdit šite, koleidz Es tur aizgōjis pasalyugšu. 37 Leidza ar Sevi Jys pajēme tikai Pīteri un obejus Zebedeja dālus. Tad Jys sōce grimt skumēs un izbailē un jim saceja: 38 Muna dvēsele ir nūskumuse leidz nōvei, palicit šite un esit ar Mani nūmūdā.
39 Un pagōjis drusku tōļōk nu jim, pakryta uz vaiga un lyudzēs saceidams: Muns Tāvs, jo varams, šytys bikers lai paīt Maņ garum. Tūmār, na tai, kai Es grybu, bet tai, kai Tu (gribi).
40 Tad, atgōjis pi mōceklim, atroda jūs guļūt un saceja Pīteram: Tai, jyus navarējot pat vīnas stuņdes pabyut ar Mani nūmūdā. 41 Esit nūmūdā un lyudzatēs, ka naīkrystu kārdynōšonā; gors gon ir dedzeigs, bet mīsa ir vōja.
42 Otkon ūtru reizi Jys pagōjis lyudzēs saceidams: Muns Tāvs, jo šytys bikers navar paīt nadzarts, lai nūteik Tova gryba. 43 Un atgōjis atpakaļ, otkon atroda jūs guļūt, jo jim acis beja nūvōrgušas.
44 Jūs pametis, Jys nūgōja trešu reizi lyugtūs, saceidams tūs pošus vōrdus. 45 Tad atgōjis atpakaļ pi mōceklim, jim saceja: Jyus vys vēļ gulit un pyušatēs? Raug, tei stuņde jau ir atgōjuse, un Cylvāka Dāls tiks nūdūts grēcinīku rūkōs. 46 Celitēs, īsim! Raug, jau tyvojās muns nūdevējs!
K. Jezus apcītynōšona.
47 Jam šytū runojūt, raug, pīgōja klōt Judass, vīns nu tim divpadsmit, un ar jū lels ļaužu pulks ar zūbynim un rungom vērsgoreidznīku un tautas vacōkū uzdavumā. 48 Bet nūdevējs beja jim devis zeimi, saceidams: Kuru es pabučōšu, tys ir Jys, jemit Jū cīši. 49 Tyuleņ, pīgōjis pi Jezus, saceja: Esi sveicynōts, Mōceitōj! un Jū pabučōja. Bet Jezus jam saceja: Draugs, kō tu te atgōji?
50 Tūlaik jī pīgōja klōt, pacēle pret Jezu sovas rūkas un Jū sakēre.
51 Un raug, vīns nu tim, kas beja ar Jezu, pacēlis rūku, izvylka sovu zūbynu un, sytūt vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta tam ausi. 52 Tūlaik Jezus jam saceja: Lic sovu zūbynu sovā vītā. Taču ikvīns, kas jims zūbynu, nu zūbyna zuss. 53 Vai gon tu dūmoj, ka muns Tāvs naatsyuteitu tyuleņ maņ paleigā vairōk na divpadsmit legionu eņgeļu, jo tikai Es nu Jō tō lyugtu? 54 Bet kai tad lai izapylda Roksti? Tai tadei jōnūteik.
55 Tamā pat stuņdē Jezus saceja ļaudim: Jyus izgōjot ar zūbynim un rungom pret Mani, kai pret slapkovu, lai Mani sagyutu. Es taču ikdīnas beju (storp jums) svētneicā un mōceju, un jyus Manis nagyvot.
56 Tys gon vyss nūtyka, lai izapiļdeitu pravīšu roksti. Tūlaik visi mōcekli, Jū pamatuši, aizbāga.
K. Jezus augstōs tīsas prīškā.
57 Tad tī, sajāmuši, Jezu aizvede pi vērsgoreidznīka Kaifasa, kur sasalaseja Rokstim mōceitī un vacōkī.
58 Pīters gōja nu tōlīnes Jam pakaļ leidz pošam vērsgoreidznīka pogolmam, un, īgōjis īkšā, atsasāda pi koļpim, lai radzātu beigas.
59 Vērsgoreidznīki un vysa augstō padūme meklēja pret Jezu vyltu līceibu, lai Jū nūtīsōtu uz nōvi. 60 Bet, lai gon daudz vyltu līcinīku uzastōja, tūmār vīnprōteibas naatroda. Golu golā pīgōjuši divi (vyltus līcinīki) 61 saceja: Šytys teice: Es varu Dīva svētneicu nūjaukt un treju dīnu laikā jū otkon uzceļt.
62 Tad pīsacēlis vērsgoreidznīks Jam saceja: Tu nikō naatbiļd uz tū, kū šitī pret Tevi līcynoj? Bet Jezus klusēja. 63 Tad vērsgoreidznīks Jam saceja: Es Tevi zvārynoju dzeivō Dīva vōrdā, pasoki mums, vai Tu esi Kristus, Dīva Dāls? 64 Jezus jam atbiļdēja: Tu pats teici. Bet Es jums soku: Nu šō laika redzēsit Cylvāka Dālu, sēžūt pa lobajai vysvareibas Dīva un atejūt vērs debess mōkūnim. 65 Tad vērsgoreidznīks pōrplēse sev drēbes un saceja: Jys zaimoj Dīvu! Kamdēļ mums vēļ vajadzeigi līcinīki? Tadei tagad pat jyus dzērdējot Dīva zaimōšonu. 66 Kai jums līkās? Un jī atbyldādami saceja: Jys ir nūdūdams nōvei.
67 Tad jī spļōve Jam vaigā un syta ar dyurem. Citi otkon syta Jam par vaigu un 68 saceja: Pravītoj mums, Kristus, kurais Tev īsyta.
Pītera aizalīgšona.
69 Tam laikam Pīters sēdēja pogolmā. Pīgōjuse klōt, vīna kolpyune jam saceja: Ari tu beji pi Jezus, tō Galilejīša. 70 Jys, līgdamīs pret visim, jai saceja: Es nasaprūtu, kū tu runoj.
71 Pēc tam jys laidēs īt pa vōrtim ōrā. Tur, pamanejuse jū, cyta kolpyune saceja klōtasūšim: (Ari) šytys beja ar Jezu Nazarīti! 72 Jys otkon aizalīdze zvārādamīs: Es tō cylvāka pavysam napazeistu.
73 Par mozu breidi klōtasūšī pīgōja Pīteram klōtu un saceja: Patīseibā ari tu esi vīns nu tim, taču tova volūda tū līcynoj! 74 Tad jys sōce lōdētīs un zvērētīs, ka pavysam napazeistūt tō Cylvāka.
75 Un tamā breidī aizdzīdōja gaiļs. Tad Pīteram īgōja prōtā Jezus vōrdi: Pyrms gaiļa dzīdōšonas, tu trejskōrteigi Manis aizalīgsi. Un izgōjis ōrā, jys gauži raudōja.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
