XIII.
Pīleidzeiba par sējēju.
1 Tamā dīnā Jezus, izgōjis nu mōjas, atsasāda jyurmolā. 2 Un leli ļaužu bori sasalaseja ap Jū tai, ka Jys īkōpis, atsasāda laivā, un visi ļaudis stōvēja uz krosta. 3 Un Jys tim daudz kū runōja pīleidzeibōs:
Raug, kaids sējējs izgōja sātu. 4 Sējūt, daža sākla nūkryta ceļmolā, un saskrējuši putni jū apēde. 5 Cyta nūkryta klinšainē, kur nabeja daudzi zemes. Tei ōtri izdeiga, jo nabeja dzili zemē. 6 Bet pēc saules uzlēkšonas, tei nūveita un tai, kai nabeja sakņu, nūkolta. 7 Cyta nūkryta storp erškim, un ērški augdami tū nūmōce. 8 Cyta otkon īkryta lobā zemē un deve augli: vīna symtkōrtejū, ūtra sešdesmitkōrtejū un cyta trejsdesmitkōrtejū. 9 Kam ausis ir dzērdēšonai, lai klausōs.
Kōpēc pīleidzeibas?
10 Tad pīgōjuši klōt, mōcekli saceja: Kōpēc Tu jim runoj pīleidzeibōs? 11 Jys tim atbyldādams saceja: Tōpēc, ka jums ir dūts pazeit dabasu vaļsteibas nūslāpumus, bet tim nava dūts. 12 Tōpēc tam, kam ir, tiks dūts, un jys byus pōrpiļneibā; bet kam navā, nu tō tiks atjimts ari tys, kas vēļ jam ir. 13 Es jim runōju pīleidzeibōs tōdēļ, ka jī vārdamīs ni redz, ni dzērd, ni saprūt. 14 Un jamūs izapylda pravīša Izaja vōrdi, kurs soka:
Ar ausim dzērdēset, bet nasaprasset;
redzēt redzēset, bet naīraudzeiset.
15 Aizcītynōta tadei ir šōs tautas sirds,
ausis ir pusnadzērdeigas, acis aizmīgtas;
lai ar acim naradzātu,
ar ausim lai nadzērdātu.
Ar sirdi nasaprostu un naatsagrīztu,
lai Es jūs napadareitu vasalu.
16 Bet svēteigas ir jyusu acis, jo redz, un ausis, jo dzērd! 17 Patīši, Es jums soku: daudz pravīšu un taisneigūs gribēja redzēt tū, kū jyus radzat, bet naredzēja, un dzērdēt tū, kū jyus dzēržat, bet nadzērdēja.
Pīleidzeibu izskaidrōšona.
18 Tad pasaklausat pīleidzeibai par sējēju. 19 Ikvīnam, kas vaļsteibas vōrdu dzērd, bet jō nasaprūt, atīt ļaunais un izraun īsātū nu tō sirds: šei ir tei ceļmolā īsātō. 20 Klinšaiņā vītā ir īsāts tam, kas klausōs vōrdā un jū ar prīcu pījam; 21 bet jys sevī natur sakņu un nav iztureigs: kai tik ceļās gryutumi vai vojōšonas vōrda dēļ, jys tyuleņ īsaļaunoj. 22 Storp ērškim ir tam īsāts, kas, lai gon vōrdā klausōs, bet šō pasauļa ryupes, bogōteibas viļteiba nūmōc vōrdu, un tys palīk bez auglim. 23 Lobā zemē ir tam īsāts, kas vōrdā klausōs, jū saprūt un dūd augļus: vīns symtkōrtejūs, cyts sešdesmitkōrtejūs, cyts trejsdesmitkōrtejūs.
Pīleidzeiba par nazōli.
24 Tad Jys pastōsteja tim cytu pīleidzeibu saceidams: Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama cylvākam, kas sovā teirumā īsēja lobū sāklu. 25 Bet koleidz ļaudis gulēja, atgōja īnaidnīks un, pīsējis storp kvīšim nazōļu, aizgōja. 26 Kad sējums sadeiga un deve augļus, tad pasarōdeja ari nazōles. 27 Sagōjuši pi mōjas saiminīka, kolpi saceja: Vai tu naesi lobū sāklu sējis sovā dryvā? Nu kurīnes tad rodōs nazōles? 28 Jys tim atbiļdēja: Tū padareja īnaidnīks. Tad kolpi jam teice: Vai gribi, lai mes ītu un jū izravātu? 29 Tys atbiļdēja: Nē, jo jyus nazōli revejūt, varit reizē izrausteit ari kvīšus. 30 Ļaunit obejim augt leidz pļōvei. Pļōves laikā Es teikšu pļōvējim: Pyrmōk salosit nazōli un sasīnit jū kyuļūs sadadzynōšonai, kvīšus, turpretim, sakraunīt munā škyunī.
Pīleidzeiba par sinepu gryudu un raugu.
31 Vēļ cytu pīleidzeibu pastōsteja jim saceidams: Dabasu vaļsteiba ir leidzeiga sinepu gryudam, kuru pajēmis cylvāks īsēj sovā dryvā, 32 kurs, lai gon ir pats mozōkais storp vysom sāklom, bet izdeidzis izaug lelōks par citim dōrza augim un palīk par kūku, un gaisa putni atskrējuši dzeivoj jō zorūs.
33 Vēļ cytu pīleidzeibu pasaceja jim: Dabasu vaļsteiba ir leidzeiga raugam, kuru pajāmuse sīvīte ījauc trejūs mārūs myltu, koleidz vyss saryugst.
34 Jezus vysu tū ļaudim runōja pīleidzeibōs, un bez pīleidzeibom jim narunōja nikō. 35 Tai izapiļdeja pravīša vōrdi, kurs saceja:
Pīleidzeibōs atdareišu sovu muti,
sludynōšu nūslāptū nu pasauļa sōkuma.
Pīleidzeibas izskaidrōšona.
36 Tad, atlaidis ļaudis, Jys aizgōja uz sātu. Te pīgōjuši pi Jō, mōcekli saceja: Izskaidroj mums pīleidzeibu par nazōli.
37 Un Jys atbyldādams saceja: Lobōs sāklas sējējs ir Cylvāka Dāls. 38 Dryva ir šys pasauļs. Lobō sākla ir vaļsteibas bārni; nazōle ir ļaunō bārni. 39 Un īnaidnīks, kas jū sēj, ir valns. Pļōve ir pasauļa beigas. Pļōvēji ir eņgeli. 40 Kai tagad nazōli salosa un īsvīž gunī, tai byus arī pasauļa beigōs. 41 Cylvāka Dāls syuteis sovus eņgeļus, un jī salaseis nu Jō vaļsteibas vysus īļaunōtōjus un nataisneibas dareitōjus, 42 un jūs īmess gūņs krōsnē. Tur byus vaidēšona un zūbu grīzšona. 43 Tūlaik taisneigī sova Tāva vaļsteibā speidēs, kai saule. Kam auss ir dzērdēšonai, lai klausōs.
Pīleidzeiba par krōjumu un perli.
44 Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama zemē paslāptam krōjumam. Cylvāks, jū atradis, nu prīcas īt un izpōrdūd vysu, kas jam ir, un nūpērk sev tū zemi.
45 Dabasu vaļsteiba vēļ ir pīleidzynojama cylvākam‐tērgōtōjam, kas meklej skaistas perles. 46 Atradis vīnu dōrgu perli, jys it, izpōrdūd vysu, kas jam ir, un nūpērk tū.
Pīleidzeiba par teiklu.
47 Dabasu vaļsteiba otkon ir pīleidzynojama īlaistam jyurā teiklam un vōcūšam sevī vysaidu sugu zivis. 48 Kad jys ir pylns, izvylkuši jū uz krosta un atsasāduši, lobōs salosa traukā, bet nadereigōs izmat ōrā. 49 Tai pat byus ari pasauļa beigōs: izgōjuši eņgeli atškērs ļaunūs nu taisneigim. 50 un īmess jūs guņs krōsnē. Tur byus vaidēšona un zūbu grīsšona.
51 Tad Jezus jim saceja: Vai saprotot vysu? Jī atbiļdēja: Jā, Kungs! 52 Tad Jys tim saceja: Tōpēc ikvīns Rokstim mōceitais, kas ir izmōceits dabasu kēnests gudreibom, ir pīleidzynojams cylvākammōjas saiminīkam, kurs nu sova krōjuma izjam vacū un jaunū.
K. Jezus Nazaretā.
53 Un nūtyka, ka pabeidzis šōs pīleidzeibas, Jezus aizgōja nu turīnes prūjom. 54 Un atgōjis uz sovu dzymtū mīstu, mōceja jūs synagogā. Jī breinojōs un vaicōja: Nu kurīnes jam taida gudreiba un spāks? 55 Vai tad Jys nava gaļdnīka Dāls? Vai tad Jō mōti nasauc par Mariju? Un Jō brōļus par Jākubu, Jezupu, Seimani un Judasu? 56 Vai nadzeivoj vysas Jō mōsas pi mums? Nu kurīnes tad Jam vyss šys ir radīs?
57 Un tī nu Jō īsaļaunōja. Bet Jezus tim saceja: Pravīts nava bez slavas, kai tikai sovā tēvijā un tāva sātā. 58 Jūs bezticeibas dēļ tur breinumu daudz nadareja.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
