XIII.
Aicynōjums uz atsagrīzšonu nu grākim.
1 Tamā pat laikā daži atgōjuši Jam stōsteja, ka Pilats galilejīšu asni sajaucis ar upuru. 2 Jys tim atbiļdēja: Vai tad jyus dūmojat, ka tī galilejīši ir lelōki grēcinīki bejuši, na kai pōrejī īdzeivōtōji, ka jim tik daudz beja jōcīš? 3 Es jums soku, ka nimoz nē. Un jo jyus navaidēsit par grākim, jyus visi taipat izniksit. 4 Jyus laikam dūmojat, ka tī ostoņpadsmit, kurus Siloe tūrņs sabryukstūt nūsyta, beja lelōki grēcinīki par citim Jeruzalemas īdzeivōtōjim? 5 Es jums soku, ka nimoz nē. Bet jo jyus navaidēsit par grākim, jyus visi taipat izniksit.
6 Tad Jys pastōsteja nōkušū pīleidzeibu: Kaidam cylvākam beja īstōdeits dōrzā figu kūks. Jys atgōjis meklēja tamā augļu, bet naatroda. 7 Tad jys saceja sovam dōrzkūpam: Raug, es jau trejs godi, kai eju šytamā figu kūkā augļu maklātu, bet naatrūnu. Cērt jū zemē. Kōpēc jys te vītu aizjims? 8 Tys jam atbiļdēja: Kungs, pamet vēļ šūgod uz vītas. Es jū aprakšu un aplikšu ar māslim, varbyut, nōkūtnē dūs augļus, 9 jo nē, tod varēsi jū nūcērst.
K. Jezus padora vasalu sīvīti.
10 Vīnā sabatā Jezus mōceja kaidā synagogā. 11 Raug, tur beja īkšā sīvīte, kurai jau ostoņpadsmit godu beja navareibas gors. Jei beja tai saleikuse, ka nikaidā ziņā navarēja taišni nūstōt. 12 Jezus, tū īraudzejis, pīsauce klōt un jai saceja: Sīvīt, esi breiva nu sovas slimeibas. 13 Un uzlyka uz jōs rūkas, un tei tyuleņ pīsacēle taišni un slaveja Dīvu. 14 Synagogas prīkšnīks, aizdusmōts, ka Jezus sabatā padareja tū vasalu, ļaudim saceja: Dēļ dorba ir sešas dīnas. Jamōs tad varit īt pēc izveseleišonas, bet na sabata dīnā. 15 Bet Kungs tam atbiļdēja: Jyus līkuli. Kurs tad nu jyusu sabatā naraisa vaļā nu siles sova vērša vai ezeļa un navad tō dzirdeitu? 16 Vai tad šytōs Abraama meitas, kuru satans jau ostoņpadsmit godu nūturēja sasītu, navajadzēja sabata dīnā raiseit vaļā nu tūs pynāklu?
Pīleidzeiba par sinepu gryudu un par raugu.
17 Jam šytū runojūt, aizakaunēja visi Jō pretinīki. Ļaudis, turpretim, prīcōjōs nu ikvīna slaveigō dorba, kū Jys padareja.
18 Tad Jys saceja: Kam ir leidzeiga Dīva vaļsteiba? Kam lai jū pīleidzynoju? 19 Jei ir leidzeiga sinepu gryudeņam, kuru kaids īsēja sovā dōrzā. Jys auga un palyka par lelu kūku, un jō zorūs nūsamete gaisa putni.
20 Jys saceja tōļōk: Kam lai pīleidzynoju Dīva vaļsteibu? 21 Jei ir leidzeiga raugam, kuru sīvīte pajāmuse ījauce trejūs myltu mārūs, koleidz vyss saryuga.
K. Jezus īprīkš pasludynoj jūdu atmesšonu un pogōnu atsagrīzšonu.
22 Un Jys gōja mōceidams pa mīstim un solom un turpynōja sovu ceļōjumu tōļōk uz Jeruzalemu.
23 Kaids Jam saceja: Kungs, vai tad nadaudzeji byus izpesteiti?
24 Bet Jys tim saceja: Cenšatēs īīt pa šaurajim vōrtim. Es jums soku, ka daudzejī pyulēsīs īīt, bet naspēs. 25 Jo Kungs byus pīsacēlis un vōrtus aizslēdzis, tad jyus stōvēsit ōrā un klauvēsit pi durovom saceidami: Kungs, Kungs, atdori mums. Bet Jys atbyldādams jums saceis: Es jyusu napazeistu, nu kurīnes jyus asat. 26 Tad jyus teiksit: Mes tadei tovā klōtbyutnē ēdem un dzērem, un Tu myusu īlōs mōceji. 27 Bet Jys atbiļdēs: Es nazynu, nu kurīnes jyus asat. Ejte nūst nu Manis visi, kas ļaunu dorot. 28 Kad īraudzeisit Abraamu, Izaaku, Jākubu un vysus pravīšus Dīva vaļsteibā, bet sevi pošus izmastus ōrā, tad byus raudōšona un zūbu grīzšona. 29 Atīs nu reita un vokora, nu dīnavydu un zīmeļu pusem, un ījims vītu Dīva vaļsteibā. 30 Raug, tī, kas ir pādejī, byus pirmī, un kas ir pirmī, tī byus pādejī.
31 Tamā pat dīnā, atgōjuši daži farizeji Jam saceja: Izej un ej prūjom nu šenīnes, jo Erods grib Tevi nūnōvēt. 32 Bet Jys tim atbiļdēja: Ejte un pasokit tam lopsai: Raug, Es dzanu ōrā ļaunūs gorus un slymūs doru vasalus šudiņ un reit, un trešā dīnā Es pabeigšu. 33 Tadei šudiņ, reit un pareit Maņ vēļ jōstaigoj, jo tys navar byut, ka pravīts ōrpus Jeruzalemas nūmērtu.
34 Jeruzalem, Jeruzalem, kas nōvej pravīšus un ar akminim nūmātoj tūs, kas uz tevi ir syuteiti! Cik reižu gribēju tovus bārnus sakūpōt, kai vysta zam spōrnim sakūpoj sovus cōļus, bet tu nagribēji. 35 Raug, jyusu mōja pamasta jums pošim (tukša). Un Es jums soku: Manis vairs naredzēsit leidz tam laikam, koleidz atīs laiks, kad saceisit:
Slaveits tys, kas nōk Kunga vōrdā.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
