XVI.
1 Šytū Es jums pastōsteju, ka jyus naīsaļaunōtu. 2 Jyusus slēgs ōrā nu synagogom; pat atīs stuņde, kad ikvīns, kas jyusus nūnōvēs, dūmōs, ka kolpoj Dīvam. 3 Bet šytū jums dareis tōpēc, ka napazyna ni Tāva, ni Manis. 4 Šytū Es jums pasaceju, lai jyus, kad tei stuņde atīs, tū īgōdōtu, ka Es jums saceju. Īsōkumā Es jums par šytū nikō nasaceju, jo pats pi jums beju.
Sv. Gora apsūleišona.
5 Bet tagad Es eju uz Tū, kas Mani ir syutejis, bet nivīns nu jums Manis navaicoj: Kur Tu īsi? 6 Un tōpēc jyusu sirds ir tik nūskumuse, ka Es jums šytū pasaceju. 7 Bet Es jums soku taisneibu: Dēļ jums tys ir labi, ka Es aizeju. Jo Es naaizītu, tad pi jums naatītu Īprīcynōtōjs; jo Es aizīšu, tad Es jums Jū atsyuteišu. 8 Jys atgōjis pīvess pasauli pi atziņas par grāku, par patīseibu un par tīsu; 9 par grāku, jo jī Maņ natic, 10 par patīseibu, jo Es aizeju uz Tāvu un Manis vairs naredzēsit, 11 par tīsu, jo šō pasauļa lelkungs jau ir nūtīsōts.
12 Maņ byutu vēļ daudz kū jums stōsteit, bet tagad navarit izturēt. 13 Bet, kad atīs Tys, Patīseibas Gors, Jys jyusus vess ikvīnā patīseibā, jo Jys nu sevis narunōs, bet runōs tū, kū byus dzērdējis; ari tū, kas nōkūtnē nūtiks, jums pasludynōs. 14 Jys uzslaveis Mani, jo nu Muna pajims un jums pasludynōs. 15 Maņ pīdar vyss, kas Tāvam ir, tōpēc Es saceju: Nu muna pajims un jums pasludynōs.
K. Jezus prīcynoj sovus mōcekļus.
16 Mozu breiteņu, un jyus Manis vairs naredzēsit, un otkon mozu breitenu, un jyus Mani īraudzeisit (jo Es aizeju uz Tāvu). 17 Tad daži nu mōceklim cyts cyta vaicōja: Kū zeimoj tys, kū Jys mums saceja: Mozu breiteņu, un jyus Manis naredzēsit, un otkon mozu breiteņu, un jyus Mani īraudzeisit, un: Es aizeju uz Tāvu? 18 Tai tad jī vaicōja: Kū nūzeimoj tī vōrdi: Mozu brīdeņu. Mes nasaprūtam, kū Jys soka.
19 Jezus, pamanejis, ka jī grib nu Jō vaicōt, jim saceja: Jyus cyts cyta vaicojat, ka Es saceju: Mozu breiteņu, un jyus Manis naredzēsit, un otkon mozu breiteņu un jyus Mani īraudzeisit? — 20 Patīši, patīši, Es jums soku: Jyus raudōsit un vaimaņōsit, bet pasauļs prīcōsīs. Jyus gon skumsit, bet jyusu skumes pōrīs prīcā. 21 Sīvīte dzemdejūt cīš sōpes, jo jōs stuņde ir atgōjuse, bet pīdzemdejuse bārnu, nu prīcas, ka cylvāks atgōja uz pasauļa, par sōpem napīmin. 22 Ari jyus tagad skumstat, bet Es otkon jyusus īraudzeišu, un jyusu sirds prīcōsīs, un jyusu prīcas nu jums nikas vairs naatjims. 23 Tamā dīnā jyus nu Manis nikō vairs navaicōsit.
Patīši, patīši, Es jums soku: Jo jyus kaut kō Munā vōrdā nu Tāva lyugsit, Jys jums dūs. 24 Leidz šam laikam jyus nikō Munā vōrdā naasat lyuguši. Lyudzit un sajimsit, lai jyusu prīca byutu piļneiga.
25 Šytū Es jums stōsteju pīleidzeibōs. Tyvojās tei stuņde, kad Es jums pīleidzeibōs vairs narunōšu, bet jums par Tāvu stōsteišu atklōti. 26 Tamā dīnā jyus lyugsit Munā vōrdā, un Es nasoku, ka Es par jums lyugšu Tāva; 27 Tāvs tadei pats jyusus mīļoj, jo jyus nūmīļōjot Mani un īticējot, ka Es nu Dīva izgōju. 28 Es izgōju nu Tāva un atgōju uz pasauli, tagad Es atstōju pasauli un eju atpakaļ uz Tāvu.
29 Tad Jō mōcekli saceja: Raug, tagad Tu runoj atklōti un pīleidzeibōs vairs nastōsti. 30 Tagad mes zynom, ka Tu zini vysu, un Tevis īprīkš vaicōt navajaga. Tōpēc mes tycam, ka Tu izgōji nu Dīva.
31 Jezus tim atbiļdēja: Tagad tycat? 32 Raug, tyvojās stuņde, jei jau ir klōtu, kad izkleissit kotrs uz sovu pusi, bet Mani atstōsit vīnu pati. Bet ari tūlaik Es naasmu vīns pats, jo ar Mani ir Tāvs. 33 Šytū Es jums pasaceju, lai jyus Manī turātu mīru. Pasaulī jyusus sagaida spaidi, bet pastōvit cereibā; Es uzvarēju pasauli.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
