XII.
K. Jezus apsvaida ar eleju.
1 Sešas dīnas pyrms Leldines Jezus atgōja uz Betaniju, kur dzeivōja Lazars, kurs beja nūmiris, un kuru Jezus pīcēle nu myrūnim. 2 Tur Jam sataiseja gūda maļteiti. Marta pīkolpōja, un Lazars beja vīns nu tim, kas ar Jū reizē ījēme vītu pi golda. 3 Bet Marija, pajāmuse mōrceņu ļūti dōrga nardu eleja, apsvaideja Jezus kōjas un ar sovim motim jōs nūslauceja, un mōja tyka piļdeita ar tō eleja smaržu.
4 Vīns nu Jō mōceklim, Judass Iskariots, kurs Jū nūdeve, saceja: 5 Kōpēc šytō dōrgō eleja napōrdeve par trejs simti denaru un naizdaleja nabogim? 6 Bet šytū jys saceja na tōpēc, ka jam ryupēja nabogi, bet gon tōpēc, ka beja zaglis un, kai īnōkumu pōrzinis, tū, kas īnōce, lyka sevim. 7 Jezus saceja: Licit jai mīru; jei tū uzglobōja Munas paglobōšonas dīnai. 8 Nabogi vysod byus pi jums, bet Es vysod nabyušu.
K. Jezus svineigi īīt Jeruzalemā.
9 Kad jūdu pyuļs izzynōja, ka Jys tur ir apstōjis, tad jī sagōja na tikai Jezus dēļ, bet ari, lai radzātu Lazari, kuru Jys beja nu myrūnim pīcēlis.
10 Vērsgoreidznīki nūlēme ari Lazari nūnōvēt, 11 jo jō dēļ daudzi jūdu gōja pi Jezus un Jam īticēja.
12 Nōkūšā dīnā lels ļaužu pulks, kas beja uz svineibom sasalasejis, izzynōjis, ka uz Jeruzalemu atīt Jezus, 13 pajēmis paļmu zorus, izgōja Jū satikt un sauce:
Osanna!
Slaveits Tys, kas nōk Kunga vōrdā,
Izraeļa Kēneņš!
14 Jezus, atradis ezelānu, uzsāda uz jō vērsum, kai beja raksteits:
15 Nasabeisti, Siona meita,
Raug, atnōk tovs Kēneņš,
sādādams uz ezelīnes kumeļa.
16 Īsōkumā Jō mōcekli tō nasaprota. Bet, kad Jezu gūdynōja, tad jī īgōdōja, ka tai par Jū ir raksteits, un tai Jam padareja.
17 Tai Jū gūdynōja ļaužu pulks, kas pi Jō beja tūlaik, kad Jys izsauce nu kopa Lazari un jū nu myrūnim pīcēle. 18 Tōdēļ ari ļaužu pulks izgōja Jō satyktu, jo zynōja, ka Jys tū breinumu padareja.
19 Bet farizeji sovā storpā runōja: Redzit, ka nikō navaram padareit. Vyss pasauļs īt Jam pakaļ.
K. Jezus un pogōni.
20 Tūs vydā, kas svātku dīnā beja atgōjuši Dīvam gūda atdūtu, beja daži pogōni. 21 Tī, pīgōjuši klōt pi Filipa, kas beja nu Galilejas Betsaidas, jō lyudze saceidami: Kungs, mes grybam redzēt Jezu. 22 Filips aizgōjis sarunōja ar Andrivi, Andrivs un Filips tū pastōsteja Jezum.
23 Jezus atsasauce un jim saceja: Tei stuņde jau atgōja, kad Cylvāka Dāls tiks gūdynōts. 24 Patīši, patīši, Es jums soku: jo kvīšu gryuds naīkriss zemē un nanūmērs, paliks vīns pats; jo nūmērs, — atness daudz augļu. 25 Kas sovu dzeiveibu mīļoj, tys jū pazaudēs, bet kas vērs šōs zemes sovas dzeiveibas naīredz, tys jū izglōbs dēļ myužeigōs dzeives. 26 Kas grib Maņ kolpōt, tys lai īt Maņ pakaļ, un kur Es asmu, tur ari Muns kolps byus; kas Maņ kolpōs, tū gūdynōs Muns Tāvs. 27 Muna dvēsele tagad ir satrīkta. Un kū lai soku? Tāvs, glōb Mani nu šytōs stuņdes? Bet Es tadei šytōs stuņdes dēļ asmu atgōjis. 28 Tāvs, izslavej sovu vōrdu!
Tad nu dabasim atskanēja bolss: Es izslavēju un vēļ izslaveišu.
29 Ļaudis, kas tur stōvēja un tū dzērdēja, dūmōja, ka pārkyuņs graude, citi otkon saceja: Eņgeļs ar Jū runōja.
30 Bet Jezus atbyldādams saceja: Na dēļ Manis šytys bolss atskanēja, bet dēļ jums. 31 Tagad teik izškērts šō pasauļa liktiņs; tagad šō pasauļa vaļdinīks tiks izmasts ōrā. 32 Un, kad Es byušu nu zemes pacalts, pi sevis pīviļkšu vysus. 33 Ar šitim vōrdim Jys izteice, kaidā nōvē Jam byus jōmērst.
34 Ļaudis Jam atbiļdēja: Nu lykumu grōmotas mes dzērdējom, ka Kristus palīk myužam; kai tad Tu soki: Cylvāka Dālam jōbyun pacaltam? Kas tad ir tys Cylvāka Dāls?
35 Jezus tim atbiļdēja: Vēļ nagaru laiceņu jyusu vydā ir Gaisma. Staigojit, koleidz jums Gaisma ir, lai jyusu naapjimtu tymsums; kas tymsumā staigoj, tys nazyna, uz kurīni īt. 36 Koleidz jums ir Gaisma, ticit Gaismai, lai jyus palyktu par Gaismas bārnim. Pēc šytūs vōrdu Jezus aizgōja prūjom un nu jim nūsaslēpe.
Jūdu naticeiba.
37 Lai gon Jys tik lelus breinumus jūs acīs padareja, tūmār Jam naticēja, 38 lai izapiļdeitu pravīša Izaja vōrdi, kurus saceja:
Kungs, kas Munim vōrdim īticēja?
Un kam ir pasludynōta Dīva rūka?
39 Tōpēc jī naticēja, kai Izajas otkon saceja:
40 Jys padareja naredzeigas jūs acis
un jūs sirdis aizcītynōja,
ka ar acim naīraudzeitu,
ar sirdi nasaprostu,
ka naatsagrīztu,
un Es jūs napadareitu vasalu.
41 Šytū izteice Izajass, jo jys redzēja Jō gūdu un par Jū runōja.
42 Tūmār daudzeji pat nu prīkšnīkim Jam īticēja, bet, beidamīs farizeju, atklōti naizzyna, ka jūs naizslāgtu nu synagogas. 43 Jī vairōk nūmīļōja ļaužu gūdu, na kai Dīva gūdu.
K. Jezus ir Dīva syuteits.
44 Jezus styprā bolsā sauce: 45 Kas Maņ tic, tys natic Maņ (vīn), bet Tam, kas Mani syuteja; kas redz Mani, tys redz Tū, kurs Mani syuteja. 46 Es asmu gaisma, kas uz pasauli atgōja, lai ikvīns, kas Maņ tic, nastaigōtu tymsumā. 47 Jo kas Munu vōrdu klausōs, bet jūs nasorgoj, tō Es natīsoju, jo naasmu pasauļa tīsōtu atgōjis, bet gon pasauļa glōbtu. 48 Kas Mani pasmōdej un Munu vōrdu nasaklausa, tam ir sovs tīsōtōjs: mōceiba, kuru sludynōju. Jei tū tīsōs postora dīnā. 49 Es tadei pats nu sevis narunoju. Tāvs, kas Mani syuteja, Tys Maņ pavēlēja, kū jums saceit un sludynōt. 50 Es zynu, ka Jō bausleibā ir myužeiga dzeive. Tai tad, kū Es soku, tū Es soku tai, kai Maņ Tāvs tū pavēlēja.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
