V.
1 Un jyus, bogōtī, tagad raužat un vaimaņojat par tū pūstumu, kas par jums nōk. 2 Jyusu manteiba ir satryudējuse, jyusu drēbes ir kūžu saāstas, 3 jyusu zaltu un sudobru ir saāduse ryuss. Un ryuss līcynōs pret jums un reis jyusu mīsu kai guņs. Un jyus tū (dusmes) krōjumu asot sakrōjuši pādejōs dīnōs. 4 Raugat, tei strōdnīkim aizturātō olga, kuri appļōve jyusu teirumus, sauc, un pļōvēju vaimaņas ir nūklivušas Karapulku Kunga ausīs. 5 Vērs zemes jyus dzeivōjot pōrpiļneibā un bezryupeigi barōjatēs, sovas sirdis barōjot nūkaušonas dīnā. 6 Taisneigū jyus nūtīsōjot un nūnōvējot, un tys jums nasapretōja.
7 Brōli, leidz Kunga atnōkšonai esit pacīteigi. Raug, kai zemkūpis gaida uz bogōteigim zemes auglim. Jys pacīteigi gaida koleidz tī sajims agrejū un vālojū leitu. 8 Tai arī jyus esit pacīteigi un styprynojit sovu sirdi, jo Kunga atnōkšona nava tōli. 9 Brōli, nasažālojit vīns par ūtru, lai jyus natyktu tīsōti. Raug, tīsnesis jau pi durovom. 10 Brōli, cīsšonōs un pacīteibā jemit sev par paraugu pravīšus, kas runōja Kunga vōrdā. 11 Raugat, mes skaitam par svēteigim tūs, kuri ir izturējuši. Par Ijoba pacīteibu jyus asot dzērdējuši un zynot kaidu iznōkumu Kungs jam sagatavōja. Kungs ir pylns žālsirdeibas un leidzcīteibas.
12 Vyspyrms, muni brōli, nazvērejit ni dabasus, ni zemi pīsaucūt, ni arī cytaidā zvārastā nazvērejit. Jyusu jā, lai ir jā, jyusu nē, lai ir nē, ka jyus nakrystu tīsā.
13 Jo kaids storp jums cīš, tys lai lyudzās. Jo kam īt labi, lai dzīd pateiceibas dzīsmi. 14 Jo kas storp jums ir slyms, lai līk ataicynōt bazneicas presbiterus. Tī lai lyudzās par jū un Kunga vōrdā apsvaida jū ar eleju. 15 Ticeibas lyugšona slymajam paleidzēs un Kungs jū pīceļs; un jo jys byutu īkritis grākūs, tī jam byus pīdūti. 16 Izzeistit, tai tad, cyts cytam grākus un vīns par ūtru lyudzitēs, lai jyus sasnāgtu pesteišonu. Daudz spēj paleidzēt taisneigō naatlaideiga lyugšona. 17 Arī Eliass beja cylvāks kai mes. Jys lyugtiņ lyudzēs, lai naleitu leits un vērs zemes naleja trejs godi un seši mēneši. 18 Un kad jys otkon lyudzēs, debess deve leitu un zeme deve sovus augļus.
19 Muni brōli, jo kaids nu jums tū, kas nu patīseibas byutu nūsamaļdejis, atgrīstu, 20 tad lai zyna, ka grēcinīku atgrīzis nu jō naceļim, tys izglōbs jō dvēseli nu nōves un aizsegs grāku daudzumu.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
