V.
1 Ikvīns augstais goreidznīks, kas nu ļaudim teik pajimts, dēļ ļaudim teik īcalts tamōs lītōs, kas atsateic uz Dīvu, lai jys upurātu par grākim dōvonas un upurus, 2 lai varātu leidzjust nazynōtōjim un nūsamaļdejušajim, jo arī pats ir vōjumim apjimts. 3 Tōdēļ jam jōupurej upurus kai par tautas grākim, tai arī par sovim. 4 Bet nivīns cyts nadreikst tō gūda sev pīsovynōt, kai tik tys, kas ir nu Dīva paaicynōts kai Aarons. 5 Tai arī Kristus augstō goreidznīka omota sev napajēme patvareigi, bet gon Jam tū īdeve Tys, kas Jam saceja: 6 Tu esi muns dāls, šudiņ Es Tevi asmu dzemdējis. Tai Jys soka arī kaidā cytā vītā: Tu esi prīsteris uz myužim pēc Melchizedecha īkōrtas.
7 Sovas vērszemes dzeives laikā, Jys syuteja lyugšonas un pīlyugšonas ar saukšonu un osorom Tam, kas Jū varēja izglōbt nu nōves un gūdbejeibas dēļ tyka izklauseits. 8 Lai gon Jys beja (Dīva) Dāls, tūmār cīsšonā mōcejōs pazeit paklauseibu. 9 Un sasnēdzis piļneibu Jys kliva visim, kas Jō klausa, myužeigōs pesteišonas cālūņs, 10 jo Dīvs Jū īcēle par augstū goreidznīku pēc Melchizedecha īkōrtas.
Jōsaceņš uz piļneibas sasnēgšonu.
11 Par šytū mums byutu vēļ daudz kas sokoms, bet gryuts ir izskaidrōt, jo klauseišonai jyus asot paguruši. 12 Laika dēļ gon jau jums vajadzātu byut par mōceitōjim, bet dīviškōs mōceibas pyrmajim pamatim vēļ jyusus pošus jōmōca, un jums vēļ pīns ir vajadzeigs, bet na cīta bareiba. 13 Un ikvīns, kas vēļ ar pīnu ir barojams, mōceibas par taisneibu nasaprūt, jo jys veļ ir navareigs. 14 Cītō bareiba ir dūdama piļneigajim, tys ir tim, kuru spējas ir īvyngrynōtas atškērt lobu nu ļauna.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
