IV.
1 Tai kai apsūlejums īīt Jō mīrā veļ pastōv, uzmonit, ka kurs nu jums nanūkavātu. 2 Mums ir pasludynōts tai pat kai jim. Jim gon dzērdātais vōrds nikō naleidzēja, jo ar dzērdēšonu nabeja vīnōta ticeiba. 3 Un jo ticēsim, mes mīrā īīsim, kai ir saceits: Tai es zvērēju sovā dusmē: Jī munā mīrā lai naīt, lai gon radeitais pastōv jau nu pasauļa radeišonas. 4 Un par septeitū dīnu kaut kur ir tai saceits: Un septeitajā dīnā Dīvs atsaturēja nu visim sovim dorbim, 5 bet šite: Munā mīrā jī lai naīt. 6 Un tai kai veļ dažim tur ir jōiīt, jo tī, kurim agrōk tys beja apsūleits sovas napaklauseibas dēļ naīgōja, 7 Dīvs nūzeimōja otkon kaidu dīnu, kaidu „šudiņ,“ kai caur Davidu Jys soka daudz vālōk par tū pošu, par kū ir mynāts agrōk: Šudiņ, jo jyus Jō bolsu izdzērssit, naaizcītynojit sovu siržu.
8 Jo mīrā jūs byutu īvedis Jozue, tad jys nabyutu runōjis par kaidu cytu vālōku dīnu. 9 Tai tad, Dīva tautai ir vēļ dūta atpyutas dīna. 10 Un kas Jō mīrā ir īgōjis, tys nu sovim dorbim atsapyuš tai, kai Dīvs nu sovim. 11 Censsimēs tad īīt tamā mīrā, ka nivīns naīkrystu taidā pat napklauseibas grākā. 12 Dīva vōrds ir dzeivs un darbeigs, un osōks par ikvīnu divesmiņu zūbynu. Jys īt cauri koleidz atdola dvēseli nu gora un lūcekļus nu mugorkauļa. Jys ir sirds dūmu un nūdūmu tīsnesis. 13 Jō prīškā nav nūslāpta nivīna radeiba, bet vyss stōv kails un atklōts pret Jō acim un ar Jū byus jōnūsarēkinoj.
Kristus ir augstais goreidznīks.
14 Tai kai mums ir vareigs augstais goreidznīks, kas ir caurgōjis dabasus, Jezus, Dīva Dāls, tad turēsimēs pi šōs aplīcynōšonas. 15 Myusu augstais goreidznīks nav taids, kas myusu vōjumim navarātu leidzjust, jo Jys vysā kamā ir kārdynōts tai pat kai mes, bet ir bez grāka. 16 Īsim tad ar cereibu pi žēlesteibas gūda krāsla, lai sajimtu žālsirdeibu un atrostu žēlesteibu tod, kod mums tei ir vajadzeiga.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
