III.
Kristus ir augstōks par Moizešu.
1 Tōpēc, svātī brōli, debeseigō aicynōjuma daleibnīki, raugatēs uz Jezu, tū syuteitū un augstū goreidznīku, kuru mes aplīcynojam, 2 kas ir uzticeigs Tam, kas Jū īcēle kai Moizešu vysā sovā nomā. 3 Jam pīkreit lelōks gūds na kai Moizešam, jo mōjas cālōjam pīkreit lelōks gūds na kai mōjai. 4 Ikvīnai mōjai ir sovs cālōjs. Vysumu ir uzcēlis Dīvs. 5 Moizešs beja uzticeigs vysā jō nomā kai kolps, lai līcynōtu tū, kas jam beja lykts, 6 Bet Kristus ir par Jō nomu kai dāls. Un tys noms asom mes, jo tikai uzticeibu un cereibas līgsmeibu mes paturēsim nasatrycynōtu leidz beigom. 7 Tōpēc ir tai kai Svātais Gors soka: Jo šudin jyus Jō bolsu izdzērssit, 8 naaizcītynojit sovu siržu, kai saryugtynōjumā, kārdynōšonas dīnā tuksnesī, 9 kur jyusu tāvi mani kārdynōja un izaicynōja, lai gon uz munim dorbim skatejōs jau četrudesmit godu. 10 Tōpēc es sasadusmōju uz tōs tautas un saceju: Jī vysod moldōs sirdī, un nava pazynuši munu ceļu. 11 Tōdēļ arī zvērēju sovā dusmē: Munā mīrā jī lai naīt.
12 Raugatēs, brōli, ka nivīnam nu jums nabyutu ļauna, naticeiga sirds, un nivīns naatkrystu nu dzeivō Dīva, 13 Bet gon pamūdynojit vīns ūtru dīn dīnā, koleidz vēļ saucās „šudiņ,“ ka nivīna nu jums naaizcītynōtu grāka mōni. 14 Jo mes asom Kristus leidzdaleibnīki, mums tikai vajaga īsōktū dzeivū ticeibu paturēt leidz golam. 15 Un koleidz mums teik saceits: Jo šudin Jō bolsu izdzērssit, naaizcītynojit sovu siržu kai saryugtynōšonas laikā. 16 Kas tad ir tī, kas jū dzērdēja, bet tūmār saryugtynōšonai pasadeve? Vai tad na visi tī, kas ar Moizešu beja izgōjuši nu Egiptes? 17 Un uz kō Jys četrudesmit godu ilgi dusmōjōs? Vai tad na uz tim, kas beja sagrākōjuši un kuru mīsas palyka tuksnesi? 18 Kam tad cytam na kai tim, kas beja napaklauseigi Jys zvērēja, ka tī naīīs Jō mīrā? 19 Tai tad mes radzam, ka sovas naticeibas dēļ jī tur navarēja īīt.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
