II.
1 Es grybu, ka jyus zynōtu, cik stipri es ryupejūs par jums, kai arī par tim, kas ir Laodikejā un par visim, kas manis personeigi nava redzējuši, 2 lai jūs sirdis byutu (īprīcynōtas) un mīlesteibā savīnōtas, lai jī (nūnōktu) pi piļneigas pōrlīceibas un sapasšonas, pi Dīva nūslāpuma, kai Tāva tai arī (Jezus) Kristus pazeišonas. 3 Jymā ir nūslāpti visi gudreibas un zineibas krōjumi.
4 Šytū es soku, lai nivīns caur daiļruneibu jyusu naapmōneitu. 5 Lai gon mīseigi es nu jums asmu tōli, tūmār gorā es asmu pi jums un ar prīcu radzu, cik labi pi jums vyss ir sakōrtōts un cik stipri ir nūsatyprynōjuse jyusu ticeiba ikš Kristus.
6 Tai kai jyus asot pījāmuši Kungu Jezu Kristu, tad, dzeivojit Jymā 7 stipri īsasakņōjuši, un uz Jō sevi uzcāluši, esit stipri ticeibā, kai jyusus īmōceja, un izplyustit pateiceibā.
8 Raugat, ka jyusu nikas nasakartu caur pasauļa gudreibu, caur tukšu mōneišonu, kura ir dybynōta uz cylvāku tradicijom un uz šō pasauļa elementim, bet na uz Kristus, 9 kurā dzeivoj mīsā ītvarta dīveibas piļneiba. 10 Ikš Jō arī jyus asot ar tū piļneibu pōrpiļdeiti. Jys ir ikvīnas vaļdeibas un vērseibas golva. 11 Jymā jyus asot apgraizeiti ar tū apgraizeišonu, kura nav ar rūku izdareita, bet gon pastōv mīseiguma nūvilkšonā, — un tei ir apgraizeišona ikš Kristus. 12 Reizē ar jū jyus asot caur kristeibu paglobōti un Jymā jyus asot arī augšamcālūšīs caur ticeibu ikš Dīva spāka, kurs jū pīcēle nu myrūnim.
13 Jyusus, kas caur sovim nūzigumim un caur sovas mīsas naapgraizeišonu bejot myruši, Jys reizē ar Jū atgrīze uz dzeivi žēleigi pīdūdams vysus nūzigumus, 14 un mums pretim līcynojūšū saraksteitū lykumu ar jō nūteikumim izdzēse un jū pīkoldams krystā atcēle. 15 Tai Jys vareibas un spākus atbrūņōja un atstōja atklōtam izsmīkļam un caur Jū par tim uzgavilēja.
16 Tōpēc lai nivins jyusu natīsoj par ēdīni un dzērīni, vai arī par svātkim, jaunu mēnesi un sabatu. 17 Šytōs lītas ir tikai nōkamūs āna, bet tei ir Kristus mīsa. 18 Nu uzvaras moksas lai nivins jyusu naatraun nu tim, kas nūsadūd pazamynōšonai un engeļu kolpōšonai, kas stōsta tū, kō nav redzējis, kas bez pamata uzapyuš par sovu mīseigū prōtu, bet 19 napīsatur pi golvas, nu kurōs vysa mīsa caur lūceitovom un saiškim teik savīnōta un kūpā saturāta, lai tei pīsajimtu Dīva augšonā.
20 Jo jyus kūpā ar Kristu pasauļa elementim asot nūmyruši, kōpēc tad pasadūdat nūteikumim, itkai jyus dzeivōtu pasaulī: 21 Šytō tu nadreiksti aizskart, šytō tu nadreiksti baudeit, pi šytō tu nadreiksti pīsaskart? 22 Šytys vyss ir saceits par tom lītom, kas ir pazeimōtas iznīceibai caur nūlītōšonu, un ir cylvāku pīsacejumi un mōceibas, 23 kurom ir škītama gudreiba padīveigumā, pasazamynōšonā un mīsas mērdēšonā, bet tī ir bezvērteigi un kolpoj tikai mīsas kōreibu apmīrynōšonai.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
