XV.
Apostolu sapuļce.
1 Bet daži nu Judeas atgōjušī brōlim sludynōja: Jo pēc Moizeša īroduma natiksit apgraizeiti, jyus pesteišonas sasnēgt navarit.
2 Tai kai izacēle nasaskaņa, un Pōvulam ar Barnabu daudzi vajadzēja ar jim streidētīs, nūlēme, lai Pōvuls un Barnabas reizē ar citim nu jim, šō streidu jautōjuma dēļ, ītu uz Jeruzalemu pi apostolim un vacōkajim. 3 Jī tad, draudzes pavadeiti, gōja pōri par Feniciju un Samariju un stōsteja par pogōnu atsagrīzšonu, ar kū jī visim brōlim sagōdōja lelu prīku. 4 Īejūt Jeruzalemā, jūs sajēme draudze, apostoli un vacōkī. Jī stōsteja, cik lelas lītas Dīvs caur jim ir izdarejis. 5 Bet daži, kas nu farizeju sektas beja pījāmuši ticeibu, apgolvōja saceidami: Jūs vajaga apgraizeit un pīsaceit, ka pīsaturātu Moizeša lykuma.
6 Tad apostoli un vacōkī sasapuļceja, lai šytū apsprīstu. 7 Un kad sasacēle leli streidi, Pīters pīsacēle un jim saceja: Veiri, brōli! Jums ir zynoms, ka nu agrōkim laikim Dīvs storp mums izvēlēja, ka caur munom lyupom pogōni klauseitūs Evangelija vōrdu un tycātu. 8 Un Dīvs, kurs zyna sirdis cauri, dūd Svātū Goru jim tai pat, kai mums. 9 Un caur ticeibu jūs sirdis atteirejis, storp mums un jim nikaidas starpeibas naīstateja. 10 Kōpēc tad gribit Dīvu kārdynōt un mōceklim uzlikt nostu, kurōs ni myusu tāvi, ni ari mes navarējom panest. 11 Mes tadei tycam byut izpesteiti caur Kunga Jezus (Kristus) žēlesteibu, kai un jī.
12 Vysa sapuļce nūklusa. Jī klausejōs Barnabas un Pōvula stōsta par tū, cik lelas zeimes un breinumus pogōnim Dīvs caur jim padareja. 13 Kad jī nūklusa, tad Jākubs atbiļdēja saceidams:
Veiri, brōli, izklausit manis! 14 Seimaņs stōsteja, kai Dīvs ryupējōs, lai nu pogōnim sovam vōrdam izvālātu tautu. 15 Ar šytū sakreit pravīša vōrdi, kai stōv raksteits: 16 Pēc tam Es atsagrīzšu un atjaunōšu Davida sakrytušū nūmetni. Jōs drupas nu jauna uzceļšu un jū izlobōšu, 17 lai ari citi ļaudis maklātu Kunga, kai ari vysas tautas, par kurom teik saukts muns vōrds. Tai runoj Kungs, kas tū dora. 18 Tū ir pyrms myužim nūlēmis. 19 Pēc munom dūmom, tūs, kas nu pogōnim atsagrīze uz Dīvu, ni ar kū naapgryutynōt, 20 bet gon jim raksteit prīškā, ka jī atsaturātu nu dīvaklu traipa, naceisteibas, nūžņaugtūs un ašņa. 21 Moizešam tadei ir nu senejim laikim kotrā mīstā sludynōtōji, kas iksabatā synagogōs jū losa.
Apostolu sapuļces lāmumi.
22 Tad apostolim un vacōkajim labpatyka kūpā ar vysu draudzi nu sova vyds izvēlēt veirus: Judasu, sauktū Barsabasu, un Silasu, kuri pi brōlim beja īvārojami, un, reizē ar Pōvulu un Barnabu, jūs syuteit uz Antiochiju, 23 pīrokstūt caur jūs rūkom sekūšū: Apostolu, vacōkūs un brōļu sveicīņs tim brōlim nu pogōnim, kas Antiochijā, Syrijā un Cylicijā.
24 Kad mes izdzērdom, ka daži nu myusu vyds, bez kaut kaidas myusu pavēles, dorūt jums namīru, ar vōrdim jyusus uztrauce, 25 tad mums, kūpā sasalasejušim, labpatyka izvēlēt veirus un jūs reizē ar myusu nūmīļōtū Barnabu un Pōvulu pi jums nūsyteit. 26 Šī ir tī veiri, kuri par myusu Kunga Jezus Kristus vōrdu deve sovu dzeiveibu. 27 Syutom tad pi jums Judasu un Silasu, kuri jums tū pošu vōrdūs pasludynōs. 28 Labpatyka tai tad Svātajam Goram un mums, ka jums cytas nikaidas nostas nauzlikt, kai tik tū napīcīšamū: 29 Atsaturit nu upurēšonas dīvaklim, ašņa, nūžņaugtūs un naceisteibas. Sorgōdamīs nu tō, jyus dareisit labi. Esit sveiki!
30 Tad syuteitī aizgōja uz Antiochiju un, salosūt kūpā ticeigūs, nūdeve tim rokstu. 31 Pōrlaseidami tī prīcōjōs, apmīrynojūša satura dēļ. 32 Judass un Silass, poši byudami pravīši, caur daudz runom tūs brōļus mīrynōja un styprynōja. 33 Tikai pēc kaida laika ar mīra sveicīni nu brōlim palaide jūs uz tim, kas jūs beja syutejuši. 34 (Silass nūlēme palikt tur pat, uz Jeruzalemu aizgōja Judass vīns pats). 35 Bet Pōvuls un Barnabas, palykuši Antiochijā, kūpā ar daudzejim citim sludynōja Kunga vōrdu.
Pōvuls dūdās misijōs.
36 Pēc kaida laika Pōvuls Barnabam saceja: Īsim otkon pa visim mīstim, kaidūs asam sludynōjuši Kunga vōrdu, un apraudzeisim, kai īt brōlim. 37 Barnabas gribēja leidza jimt Jōni, kuru sauc Marks. 38 Bet Pōvuls naatzyna par vajadzeigu leidza jimt tū, kas, jūs pametis Pamfilijā, leidz nastrōdōja. 39 Tad storp jim izacēle škeļšonōs tai, ka jī vīns nu ūtra škeirēs. Barnabas kūpā ar Marku devēs uz Cypru, 40 bet Pōvuls izlaseja sev Silasu un, nu brōlim Kunga žēlesteibai atvālāts, devēs ceļā. 41 Jys apstaigōja Siriju un Ciliciju un styprynōja draudzes, (pīsaceidams sorgōt apostolu un vacōkūs pavēles).
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
