XIV.
1 Un nūtyka, ka Ikonijā jī taipat īgōja jūdu synagogā un runōja tai, ka lels jūdu un pogōnu pulks īticēja. 2 Bet jūdi, kas naticeibā palyka, kūdynōja pogōnu prōtus un vede dusmōs pret brōlim. 3 Tūmār jī garu laiku palyka tur pat un drūšsirdeigi sludynōja par Kungu, kurs sovas žēlesteibas vōrdu aplīcynōja caur zeimem un breinumim, kuri caur jūs rūkom nūtyka.
4 Mīsta īdzeivōtōji sasaškēle: vīni pīsaturēja jūdu, ūtrī — apostolu. 5 Un kad pogōni un jūdi reizē ar sovim vacōkajim sasacēle, lai jūs iznycynōtu un nūmātōtu ar akminim, 6 tad jī, tū zynōdami, aizbāga uz Likaonijas mīstim: Lystru un Derbe un tūs apkōrtni un tur sludynōja Evangeliju.
7 Lystrā beja vīns cylvāks, kam kōjōs nabeja spāka. Jys nu dzimšonas beja klybs un vēļ nikod nabeja staigōjis. 8 Jys klausejōs Pōvula mōceibas, kurs, pasavēris uz tō un radzādams, ka jam ir ticeiba, lai tyktu izvasalōts, 9 lelā bolsā saceja: Celīs un nūstōj uz sovom kōjom taišni. Un tys, pīsatryucis kōjōs, staigōja.
10 Ļaužu pulks, radzādams tū, kū Pōvuls beja padarejis, pacēle sovu bolsu un lykaoniski sauce: Cylvāka veidā pi mums ir atnōkuši dīvi! 11 Un Barnabu tī nūsauce par Zeusu un Pōvulu par Ermesu, jo jys beja tys, kas vadeja runu. 12 Zeusa prīsters, kas beja ōrpus piļsātas, piļsātas vōrtu prīškā sanese vēršus un vaiņagus un kūpā ar ļaudim gribēja jim upurēt. 13 Tū izdzērduši, apostoli Barnabas un Pōvuls pōrplēse sovas drēbes, un, īskrējuši ļaužu pulkā, 14 sauce saceidami: Veiri, kū jyus te dorot?! Mes tadei asam leidzeigi jums cylvāki. Mes tik sludynojam jums Evangeliju, ka jyus nu tim nīceigim dīvaklim atsagrīztu pi dzeivō Dīva, kurs radeja dabasus, zemi, jyuras un vysu, kas jamōs ir. 15 Pagōjušajūs laikūs Jys vysas pogōnu tautas laide staigōt sovus pošu ceļus. 16 Dorūt lobu, pats sevis gon bez līceibas naatstōja: Jys tadei syuteja nu debesim leitu un augleigu laiku, deve jums pōrtyku un ar prīcu piļdeja jyusu sirdis. 17 Un tikkū‐tikkū caur šytū runu jī atturēja ļaužu pulkus, ka jim naupurātu.
18 Bet pēc tam, atgōjuši nu Antiochijas un Ikonijas, jūdi ļaudis pīrunōja, un tī Pōvulu nūmātōja ar akminim un izvylka nu piļsātas ōrā, dūmōdami, ka jys jau ir nadzeivs. 19 Sasalosūt apkōrt mōceklim, jys pīsacēle un īgōja mīstā. Nōkūšā dīnā jys reizē ar Barnabu devēs uz Derbe. 20 Ari šamā piļsātā jī sludynōja Evangeliju un daudzejūs atgrīze.
21 Pēc tam jī atgōja atpakaļ uz Lystru, Ikoniju un Antiochiju. Jī styprynōja mōcekļus un pamūdynōja jūs byut iztureigim ticeibā — mums tadei Dīva vaļsteibā jōīīt caur daudzejim spaidim. 22 Lyudzūtīs un gavejūt jī bazneicom īsvēteja pristerus un tūs, kuri beja īticējuši, atvēlēja Kungam. 23 Tad jī caur Pyzydiju aizgōja uz Pamfiliju 24 un Vōrdu sludynōja Pergā. Pēc tam jī aizgōja uz Ataliju 25 un nu turīnes laivā aizbrauce uz Antiochiju, nu kurīnes caur Dīva žēlesteibu beja nūdūti tai lītai, kuru jī izpiļdeja. 26 Pēc jūs atīšonas sasalaseja vysa bazneica, un jī stōsteja, cik lelas lītas Dīvs caur jim padareja, un ka ticeibas vōrtus atdareja ari pogōnim. 27-28 Tur pi mōceklim jī palyka garōku laiku.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
