IV.
1 Es tevi zvārynoju Dīva un Jezus Kristus prīškā, kas sovā atnōkšonā un sovā vaļsteibā tīsōs dzeivūs un nūmyrušūs: 2 Sludynoj vōrdu, uzastōj laikā un nalaikā, pōrsorgoj, rōj, pamūdynoj vysā pacīteibā un mōceibā. 3 Nōks laiks, kad veseleigas mōceibas naīcīss, bet gon pēc sovas patykas mōceitōjus sameklēs, kas glaimōtu ausim. 4 Nu patīseibas ausis atraus un pagrīzs jōs pōsokom. 5 Bet tu esi uzmaneigs vysōs lītōs, panes bādas, piļdi evangelista pīnōkumus, izpiļdi sovu omotu piļneigi.
6 Mani jau ōtri uzupurēs un manis izraiseišonas laiks jau ir tyvu. 7 Es gon izkarōju lobu karu, gaitas nūbeidžu, ticeibu paturēju. 8 Tagad man atlīk taisneibas krūnis, kuru man Kungs, kai taisneigs tīsōtōjs, atdūs tamā dīnā, un na man vīn, bet arī visim, kas mīļoj Jō atnōkšonu.
Nūslāgums.
9 Pasasteidz ōtrōk atnōkt pi manis, 10 jo Demas šō pasauļa mīlesteibas dēļ mani atstōja un aizceļōja uz Tessalonikim; Kreskes uz Galaciju, Titus uz Dalmaciju, 11 pi manis palyka Lukass vīns pats. Pajem Marku un atved jū leidz ar sevi, jys var man pakolpōt. 12 Tychiku es nūsyuteju uz Efezu. 13 Kad tu īsi, pajem leidza mēteli, kuru es Troadē pi Karpa pamešu, arī grōmotas un seviški pergamentus.
14 Kalējs Aleksandrs padareja man daudz ļauna. Kungs jam atmoksōs saskaņā ar jō dorbim. 15 Bet tu nu jō sorgojīs, jo jys myusu mōceibai nažēleigi pretojās.
16 Pi munas pyrmōs aizastōvēšonas pi manis nabeja nivīna, visi mani atstōja. Bet tys jim lai nateik īskaiteits. 17 Kungs gon stōvēja man klōtu un deve man spāku, lai caur mani pīsapiļdeitu sludynōšona un jū dzērdātu vysas tautas, un tai es nu lauvas reikles tyku vaļā. 18 Un Kungs mani izraus nu ikvīna ļauna dorba un izglōbs sovai dabasu vaļsteibai. Jam lai ir gūds myužeigi myužam! Amen.
19 Sveicynoj Prisku un Akvili un Onesifora mōju. 20 Erasts palyka Korintā. Trofimu slymu pamešu Miletā.
21 Pasasteidz atīt vēļ pyrms zīmas.
Tevi sveicynoj Eubuls, Pudes, Lins, Klaudija un visi brōli.
22 Ar tovu goru lai ir Kungs Jezus Kristus!
Ar jums lai ir žēlesteiba! (Amen).