VI.
1 Ikvīns, kam ir jōnas vērdzeibas slūgs, lai sovus kungus īskaita par ikvīnas gūdbejeibas cīneigim, lai Dīva vōrds un mōceiba natyktu saimōti. 2 Tī, kuru Kungi ir ticeigi, lai jūs tōdēļ napasmōdej, ka jī ir brōļi, bet gon lai veļ centeigōk kolpoj tōpēc, ka tī ir ticeigi un (Dīvam) pateikami un ryupejās par labvēleibu. Tai tev ir jōmōca un jōpavēl.
Dažaidi aizrōdejumi.
3 Bet kas cytaiž mōca un napīsatur pi myusu Kunga Jezus Kristus veseleigajim vōrdim, ni arī pi mōceibas, kas vad uz padīveibu, 4 tys ir apstulbis. Tys nikō nazyna, bet gon vōrgst streidu jautōjumūs un vōrdu spēlē, un nu tō ceļās skaudeiba, kildas, saimōšona, ļaunas aizdūmas, 5 pastōveiga berzšonōs storp ļaudim, kas sovōs dūmōs ir nūsamaļdejuši un nu patīseibas ir atkrytuši un ir tamā pōrlīceibā, ka padīveiba ir īnōkuma olūts.
6 Padīveiba, kas saisteita ar pīticeibu, kotrā ziņā ir lels lobums. 7 Mes nikō uz pasauli leidza naatnesem un nikō leidza naspējam aiznest. 8 Jo mums ir ēdīņs un apgērbs, tad mums jōir apmīrynōtim. 9 Bet tī, kas grib byut bogōti, kreit kārdynōšonā, (valna) spūstūs un daudzejōs bezprōteigōs un aizkaunejūšōs kōreibōs, kas cylvākus gryuž samaitōšonā un iznīceibā. 10 Naudas kōre ir vysu ļaunumu sakne, un jau daži, kas pēc jōs dzanās, ir nu ticeibas atkrytuši un sagōdōjuši sev daudz gaudu cīsšonu.
11 Bet tu, Dīva cylvāks, nu tō sorgojīs. Tu dzenīs pēc taisneibas, padīveibas, ticeibas, mīlesteibas, pacīteibas un lānprōteibas. 12 Karoj lobu ticeibas karu un pīsatur pi myužeigōs dzeives, uz kuru tu esi aicynōts un pi kuras tu sevi atzini daudzejūs līcinīku prīškā. 13 Dīva, kas vysam dūd dzeiveibu, un Jezus Kristus prīškā, kas pret Ponciju Pilatu tū lobū aplīcynōjumu atzyna, es tev pavēļu: 14 Izpiļdi šytū bausleibu bez traipa un bez pōrmatuma leidz myusu Kunga Jezus Kristus atnōkšonai, 15 kuru sovā laikā parōdeis svēteigais, visim vīneigais Pavēļnīks, Kēneņu Kēneņš un Valdinīku Kungs.
16 Jam, kam vīnam vīneigam ir namērsteiba, kas mit napīejamā spūdreibā, kuras nivīns cylvāks nav redzējis, ni arī redzēt spēj, lai ir gūds un myužeigō vara. Amen.
17 Bogōtajim šymā pasaulī es pavēļu, lai jī nabyutu augstprōteigi un sovas cereibas nalyktu uz nadrūšōs manteibas, bet gon uz (dzeivō) Dīva, kas myusu lītōšonai bogōteigi dūd vysu. 18 Lai jī dora lobu un ir bogōti lobūs dorbūs, lai ir labdareigi un leidzcīteigi 19 un kai lobu pamatu lai krōj sev krōjumu nōkūtnei, lai varātu sasnēgt eistū dzeivi.
Nūslāgums.
20 Ak Timotej, sorgoj tū, kas tev ir uztycāts. Izasorgoj nu nagūdeigas, pasauleigas pļōpōšonas un nu moldu atziņas streidu jautōjumim, 21 kurim daži pīkryta un tai nu ticeibas atkryta.
Žēlesteiba lai ir ar jums! (Amen).
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
