IV.
Dīva gryba.
1 Tōļōk, brōli, mes jyusus lyudzam un ikš Kunga Jezus pamūdynojam: Izdzērduši nu mums, kai jums jōdzeivoj, lai patyktu Dīvam, tai uz šō ceļa dzeivojit, lai byutu piļneigōki. 2 Jyus zynot tūs pīsacejumus, kurus mes jums Jezus Kristus pylnvarā devem. 3 Un Dīva gryba ir šaida: jyusu svāttopšona. Jums jōatsatur nu naceisteibas; 4 lai ikvīns sovu mīsu uztur svātumā un gūdprōteibā, 5 bet na mīseigā kaisleibā kai pogōni, kas Dīva napazeist.
6 Lai nivīns nu jums nasacenš dareit pōresteibas un sova brōļa kaidā darejumā pīkrōpt, jo Kungs vysu tū nūsūda, kai mes jums jau agrōk sacejom un apgolvōjom. 7 Dīvs myusu uz naceisteibu napaaicynōja, bet gon uz svāttopšonu. 8 Tai tad, kas šytū pasmōdej, tys pasmōdej na cylvāku, bet Dīvu, kas jums dūd sovu Svātū Goru.
9 Par brōliskū mīlesteibu jums raksteit nava vajadzeibas, jo Dīvs īmōceja jyusus mīļōt vīnam ūtru, 10 un jyus ari tū dorot pret visim brōlim vysā Makedonijā. Mes tikai jyusus pamūdynojam, brōli, lai jyus byutu vēļ centeigōki, 11 un tamā lyktu sovu gūdu, mīrmīleigi dzeivōtu, gōdōtu par sovom vajadzeibom poši un ar sovom rūkom strōdōtu, kai mes jums nūrōdejom, 12 lai jyus ōrā asūšūs prīškā gūdbejeigi dzeivōtu un jums navajadzātu sveša paleiga.
Augšamceļšonōs nu myrūnim.
13 Brōli, mes nagrybam jyusus atstōt nazynōšonā par īmygušajim, lai jyus naskumtu, kai tī, kam nav nikaidas cereibas. 14 Jo Jezus, kai mes tycam, beja nūmiris un ir augšamcēlīs, tad caur Jezu Dīvs arī tūs īmygušūs reizē ar Jū atvess. 15 Mes šytū jums sokam saskaņā ar Kunga vōrdu: Mes tī, kas dzeivojam, kas Kunga atnōkšonai asom pōri pamasti, naaizasteigsim prīškā tim, kas ir īmyguši. 16 Jys pats Kungs, pavēlei atskanūt caur Ercengeļa bolsu un Dīva tauri, nūkōps nu dabasim un nūmyrušī, kas dus ikš Kristus, pīsaceļs pirmī. 17 Tad ari mes, tī, kas dzeivojam, kas bejom pōripalykuši, reizē ar jim vērs mōkūnim gaisā tiksim pacalti pretim Kungam. 18 Un tai vīnmār byusim ar Kungu. Tai tad, ar šytim vōrdim jyus prīcynojit cyts cytu.