VII.
Lauleibas saišks ir naškirams.
1 Un par tū, kū jyus man rakstejot (jōsoka): Labi ir cylvākam sīvītes naaizskart, 2 bet lai nabyutu bezkauneibas, ikvīnam lai ir sova sīva un ikvīnai lai ir sovs veirs. 3 Veirs pret sīvu lai izpylda pīnōkumu, tai pat arī sīva pret veiru. 4 Sīvai pošai par sovu mīsu nav varas, bet gon veiram. Tai pat arī veiram pošam par sovu mīsu nav varas, bet gon sīvai. 5 Nasaškirit vīns nu ūtra, kai tikai tod, kod sovstarpeji nūrunojat un uz kaida laika, lai nūsadūtu lyugšonai. Bet tad otkon ejit kūpā, ka satans jyusus naīvastu kārdynōšonā jyusu naattureibas dēļ. 6 Šytū es jums soku atvālādams, bet na pīsaceidams. 7 Es gon grybātu, lai vysi ļaudis dzeivōtu tai, kai es. Ikvīns, tūmār, nu Dīva ir sajēmis atsevišku žēlesteibas dōvonu, vīns šaidu, ūtrs cytaidu.
8 Napracātajim un atraitnem es soku sekūšu: Labi byus, jo jī paliks (nasaprecējuši), kai es. 9 Bet jo jī dūmoj, ka naspēs attureigi dzeivōt, lai precejās. Jo lobōk ir precētīs, na kai kaisleibā degt.
10 Pracātajim pavēļu na es, bet gon Kungs jim pavēl: Sīva nadreikst nu veira škērtīs; 11 bet jo jei atsaškeire, tad lai vairs nasaprecej, vai arī izleigst otkon ar veiru. Tai pat arī veirs nadreikst atstōt sīvas. 12 Tad cytim na Kungs, bet es soku: Jo kaidam brōļam ir naticeiga sīva un jei labprōt grib ar jū kūpā dzeivōt, tad jys jōs lai naatstōj. 13 Un jo kaidai (ticeigai) sīvai ir naticeigs veirs, kas ar jū labprōt grib kūpā dzeivōt, tad jei veira lai naatstōj. 14 Naticeigais veirs caur sīvu teik svēteits, tai pat arī naticeigō sīva caur brōli teik svēteita; cytaiž jūs bārni byutu nateiri, bet jī ir svāti. 15 Bet jo naticeigō puse grib škērtīs, tad jei lai škyrās. Taidā gadejumā brōļs vai mōsa jau vairs nav saisteiti; jo Dīvs myusus ir paaicynōjis uz mīru. 16 Sīvīt, vai gon tu zini, ka tu veiru varēsi izglōbt? Veirs, vai gon tu zini, ka tu sīvu varēsi izglōbt?
17 Ikvins lai dzeivoj tai, kai Kungs jam ir devis, kai Dīvs jū ir paaicynōjis. Šytaidu nūrōdejumu es dūdu vysōs draudzēs. 18 Jo kas ir paaicynōts kai apgraizeitais, tad jys sev prīkšōdas lai nalīk. Jo kas ir paaicynōts kai naapgraizeitais, tys lai nalīk sevis apgraizeit. 19 Nakreit svorā ni apgraizeišona, ni naapgreizeišona, bet gon Dīva bausleibu izpiļdeišona. 20 Ikvins lai palīk tamā pasaukumā, kurā jys ir paaicynōts. 21 Jo tu esi paaicynōts kai vērgs, tad nu tō nasakautrej, bet jo tu vari kļyut breivs, tad tū vairōk šytū izlītoj. 22 Un tys, kas kai vērgs ikš Kristus ir paaicynōts, ir Kunga atbreivōtais, tai pat kai tys, kas kai breivs beja paaicynōts, ir Kristus vērgs. 23 Jyus asot atpērkti par dōrgu moksu, topēc napalīcit par cylvāku vērgim. 24 Brōli, palīcit pi Dīva ikvins tamā omotā kurā esit paaicynōti.
Jaunaveiba.
25 Kas atsateic uz jaunovom, tad man nu Kunga nikaida pīsacejuma nav, bet kai taids, kas caur Kunga žēlesteibu uzticeibas cīneigs, es dūdu jums padūmu: 26 Es dūmoju, ka pašreizejūs spaidu dēļ, cylvākam ir labi byut taidam, kai ir. 27 Jo tu esi pracāts ar sīvīti, tad nameklej šķēršonōs; jo esi napracāts, nameklej sīvas. 28 Bet jo tu precēsīs, nagrākōsi; un, jo jaunova īs pi veira, nagrākōs. Taidi gon mīsas dēļ nūnōks spaidūs, bet nu tim es jyusus grybu pōrsorgōt. 29 Un es jums, brōli, soku: Laiks ir eiss. Tōpēc pracātī lai dzeivoj tai, itkai nabyutu precējušīs; 30 raudūšī, itkai nabyutu raudōjuši; prīceigī, itkai nabyutu prīceigi; īgivēji, itkai jim nikas napīdarātu; 31 tī, kas dzeivoj šymā pasaulī, itkai tur nadzeivōtu, jo šō pasauļa īkōrta izneikst. 32 Es grybātu, lai jyus byutu bez ryupem. Nasaprecējušais ryupejās par lītom, kas pīdar Kungam, kai jys varātu īpatikt Kungam, 33 bet tys, kas ir apsaprecējis ryupejās par pasauleigom lītom, kai jys varātu īpatikt sīvai, 34 un tai jys ir sadaleits. Napracātō sīvīte un jaunova ryupejās par lītom, kas pīdar Kungam; jei grib byut svāta ar mīsu un dvēseli, appracātō, turpretim, ryupejās par pasauleigajom lītom, kai īpatikt veiram. 35 Es jums šytū soku jyusu loba dēļ un na tōpēc lai jums apmastu cylpu, bet gon, lai jyus bez traucējumim, labi un Kungam uzticeigi dzeivōtu.
36 Jo kas dūmoj, ka jys sovas jaunaveigōs meitas dēļ cīss kaunu, ka tei palīk vacōka, un tam tai byutu jōir, tad lai jys dora tai, kai jam pateik; jo jys izdūd pi veira, — nagrākoj. 37 Bet kas sovā sirdī ir nūlēmis, un nava padūts nikaidai napīcīšameibai, un sovu grybu var izpiļdeit, un ir nūlēmis sovu meitu paturēt jaunoveibā, tys labi dora. 38 Kas sovu meitu izdūd pi veira, tys dora labi, bet kas jōs pi veira naizdūd, tys dora lobōk.
39 Sīvīte ir saisteita, koleidz jōs veirs ir dzeivs. Kad jōs veirs nūmērst, tad jei ir breiva un, jo grib, var precētīs; tikai tam jōnūteik ikš Kunga. 40 Bet jei ir svēteigōka, jo palīk kaida bejuse. Šytys ir muns padūms un es asmu pōrlīcynōts, ka manī mit Dīva Gors.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
