XV.
Augšamceļšonōs nu myrūnim.
1 Brōli, es jums atgōdynōju tikai tū Evangeliju, kū es jums sludynōju. Tai kai jyus tū asot pījāmuši, tad pastōvit jymā drūši 2 un rūnit tur sev pesteišonu. Turitēs pi jō tik cīši, kai es jums sludynōju; cytaidi jyus veļteigi byutu pījāmuši ticeibu.
3-4 Vyspyrms es jyusus mōceju tū, kū pats sajēmu, ka Kristus saskaņā ar Rokstim par myusu grākim ir nūmiris, paglobōts, un saskaņā ar Rokstim trešajā dīnā pīsacēlīs augšam, 5 un pasarōdejis Kefam (‐Pīteram), pēc tam tim divpadsmit. 6 Tōlōk Jys pasarōdeja reizē vairōk kai pīcim simtim brōļu, nu kurim vairōkums vēļ šudin dzeivoj un tikai daži ir aizmyguši. 7 Tad jys pasarōdeja Jākubam, pēc tam arī vysim apostolim. 8 Pēdeigi Jys pasarōdeja arī man, kai kaidam nalaikā dzymušajam. 9 Jo es asmu storp apostolim tys mozōkais, pat nacīneigs par apostolu sauktīs, jo es vojōju Dīva bazneicu. 10 Bet caur Dīva žēlesteibu es asmu tys, kas asmu, un Jō žēlesteiba manī nabeja bez panōkumim. Es strōdōju vairōk, na kai vysi citi, (tys ir), na es, bet gon ar mani Dīva žēlesteiba. 11 Kai es, tai arī cyti sludynoj, un caur tū jyus asot īticējuši.
12 Un jo teik sludynōts, ka Kristus nu myrūnim ir pīsacēlīs, kai tad daži nu jums var apgolvōt, ka augšamceļšonōs nu myrūnim naasūt? 13 Jo augšamceļšonōs nu myrūnim nabyutu, tad arī Kristus nav augšamcēlīs. 14 Bet jo Kristus nu myrūnim nav augšamcēlīs, tad veļteiga ir myusu sludynōšona un tukša ir jyusu ticeiba. 15 Tad mes byutu uzskotami kai vyltus līcinīki Dīvam, jo mes pret Dīvu līcynōtu, ka Jys Kristu ir pīcēlis nu myrūnim, bet pīcēlis nabyutu, jo myrūni vyspōr natiks augšamcalti. 16 Jo myrūni natiks augšamcalti, tad arī Kristus nav augšamcēlīs. 17 Un jo Kristus nav augšamcēlīs, tad jyusu ticeiba ir veļteiga; jo jyus veļ asot sovūs grākūs, 18 un tī, kas ikš Kristus aizmyga, ir pazuduši. 19 Un jo mes šamā dzeivē asam cerējuši ikš Kristus, tad mes asam tī nūžālojamōkī storp vysim ļaudim.
20 Bet nyu Kristus ir pīsacēlis augšam kai pyrmais storp aizmygušajim. 21 Un kai caur vīnu cylvāku nōce nōve, tai caur vīnu cylvāku nōk arī augšamceļšonōs nu myrūnim. 22 Kai Odumā vysi nūmērst, tai ikš Kristus vysi atsadzeivynōs, 23 un ikvīns, kad uz jū nōks kōrta: kai pyrmais — Kristus, tad, Jō atnōkšonas breidī arī tī, kas Jam pīkreit. 24 Kad Jys Dīva vaļsteibu atdūs Dīvam un Tāvam un iznycynōs ikvīnu vaļdeišonu, ikvīnu spāku un varu, tad nōks beigas. 25 Un tad Jam byus jōvolda, koleidz zam Jō kōjom nūliks vysus īnaidnīkus. 26 Un kai pādejais īnaidnīks tiks iznycynōta nōve. 27 Zam Jō kōjom ir pakļauts vyss. Un jo Jys soka, ka vyss ir pakļauts, tad tys piļneigi tai ir, izjamut Tū, kas Jam vysu pakļōve. 28 Bet jo Jam byus pakļauts vyss, tad arī Dāls sevi pakļaus Tam, kas Jam vysu ir pakļōvis, lai vysā vyss byutu Dīvs. 29 Kū tad lai dora tī, kas par nūmyrušajim teik kristeiti, jo nūmyrušī nimoz nasacaltu augšam? Kōpēc tad par jim teik kristeiti? 30 Un kōpēc mes ikstundes sevi nūstōdam brīsmōs? 31 Dīn dīnā es asmu nōves brīsmōs tai, kai patīsai jyus, brōli, asot muns lapnums, kas man ir ikš Jezus Kristus myusu Kunga. 32 Lai gon es Efezā, kai ļaudis soka, ar plēseigajim zvērim ceinātūs, kū tad tys man paleidzātu? Jo nūmyrušī augšam nasaceļ, tad ēssim un dzersim, jo reit taipat nūmērsim. 33 Bet naļaunit sevis maldynōt! Ļaunas sarunas maitoj lobūs īrodumus! 34 Nōcit vaļsirdeigi pi apziņas un vairs nagrākojit! Dažim veļ tryukst atziņas par Dīvu. Šytū es jums soku, lai jyus saprostu kaunu.
Augšampīsacālušō mīsa.
35 Bet varbyut kaids jautōs: Kai tad nūmyrušī pīsaceļs? Kaidā tad mīsā tī nōks? 36 Muļkis! Tys, kū tu īsēj, uz dzeivi naīt, jo īprīkš nav nūmiris. 37 Un tys, kū tu īsēj, nav nōkamais augs, bet gon kvīšu vai arī cytas labeibas gryuds. 38 Un Dīvs jam dūd augumu pēc sovas labpatykas, un klōt pi tō ikvīnai sāklai sovu atsevišku augumu.
39 Arī vysas mīsas nava vīnaidas, bet gon cylvākam ir sovaida mīsa, četrkōjainim dzeivinīkim sovaida, putnim sovaida un zivim sovaida. 40 Ir kērmini debesīs ir arī kērmini vērs zemes, bet sovaidōks ir debess kērmiņu un zemes kērmiņu spūdrums. 41 Sovaidōks ir saules spūdrums, sovaidōks mēneša spūdrums, sovaidōks ir zvaigžņu spūdrums; pat zvaigzne nu zvaigznes atsaškir spūdrumā.
42 Tai ir arī ar augšamceļšonūs nu myrūnim. Teik sāts iznīceibā, augšampīcalts naiznīceibā; 43 sāts nagūdā, augšampīcalts gūdeibā; sāts vōjumā, augšampīcalts spākā; 44 sāts mīseigā mīsā, augšampīcalts goreigā mīsā. Un jo ir mīseiga mīsa, tad ir arī goreiga; 45 jo ir raksteits: Pyrmais cylvāks Odums kliva par byutni, kas mīseigi dzeivoj, pādejais Odums kliva par atdzeivynojūšū goru. 46 Pyrms, tūmār, nanōk goreigō, bet gon mīseigō un tad tikai goreigō. 47 Pyrmais cylvāks nōk nu zemes un ir zemysks, ūtrais nōk nu dabasim (un ir debeseigs). 48 Kaids zemyskais, taidi arī tī, kas vērs zemes ir; kaids debeseigais, taidi arī tī, kas ir debesīs. 49 Kai mes nosojam zemiskō tālu, tai sevī nosōsim debeseigō tālu. 50 Brōli, es jums golvoju, ka mīsa un asnis dabasu vaļsteibas īmontōt navar, ni arī iznīceibai padūtais naiznīceibas.
51 Raug, es jums pastōstu nūslāpumu: Mes vysi naīmigsim, bet vysi tiksim pōrveidōti, 52 un pi tam umai, ocu mirklī, leidz kū beidzamū reizi atskanēs taure. Taure atskanēs un nūmyrušī pīsaceļs naiznīceigi un mes tiksim pōrveidōti, 53 jo šytam iznīceibai padūtajam jōīsatērp naiznīceibā, un šytam mērsteigajam — namērsteibā.
Uzvara par nōvi.
54 Bet jo šytys iznīceibai padūtais teik īgārbts naiznīceibā un šytys mērsteigais namērsteibā, tad izapylda Rokstu vōrdi: Uzvarā ir apreita nōve. 55 Nōve, kur ir tova uzvara? Nōve, kur ir tovs dzalūņs? 56 Nōves dzaļūns ir grāks un grāka vara ir lykums. 57 Paļdis Dīvam, ka Jys mums deve uzvaru caur myusu Kungu Jezu Kristu. 58 Esit tad jyus, muni nūmīļōtī brōli, stipri, esit nasatrycynojami, esit vysod Kunga lītā centeigi byudami pōrlīcynōti, ka jyusu pyules ikš Kunga nabyus veļteigas.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
