Sālamana lūgšana, izlūdzoties gudrību
1 “Tēvu Dievs, Kungs žēlotājs, kas visu esi radījis ar savu vārdu
2 un savā gudrībā cilvēku darījis,
lai pār tevis radīto tas valdītu,
3 pasauli pārvaldītu svēti un taisnīgi
un godprātīgi spriestu tiesu,
4 dāvā man gudrību,
kas sēž līdzās tavam tronim,
no sava bērnu pulka mani
pārbaudījis neaizraidi, –
5 tavs vergs es esmu, tavas kalpones dēls,
vājš cilvēks, īsu dzīvi,
bez izpratnes par bauslību un tiesu;
6 jo arī tad, ja kāds būtu pilnīgs
starp cilvēku dēliem,
bez gudrības, kas nāk no tevis,
viņš nebūtu nekas.
7 Par ķēniņu tu mani izraudzīji savai tautai,
par tiesnesi saviem dēliem un meitām,
8 svētnīcu teici uzcelt savā svētajā kalnā,
altāri pilsētā, kur uzslieta tava telts –
tās svētās telts atveids,
kas tevis darināta kopš pirmsākumiem.
9 Ar tevi gudrība, kas zina tavus darbus,
tev, pasauli radot, bijusi līdzās
un izprot to, kas tavās acīs tīkams,
ar taviem baušļiem saskanīgs un pareizs.
10 No svētajām debesīm viņu atsūti,
atsūti no sava godības troņa,
lai pūliņos tā nāktu man talkā
un lai es zinātu, kas labpatīk tev;
11 jo visu tā zina un saprot –
ar apdomu mani vadīs darbos,
ar savu godības spēku pasargās.
12 Ar labvēlību tad tu pieņemsi visu, ko veikšu,
tavu tautu taisnīgi tiesāšu
un būšu tēva troņa cienīgs.
13 Kas citādi gan, būdams cilvēks,
Dieva gribu pazīs?
Kas izpratīs, ko vēlas Kungs?
14 Nožēlojami taču ir mirstīgo spriedumi,
nepastāvīgas mūsu domas,
15 dvēseli smagi māc nīcīga miesa,
domām bagātu prātu – no zemes darinātā telts.
16 Ar grūtībām mēs iztēlojamies, kas ir virs zemes,
ar pūlēm atklājam, kas rokām satverams,
bet kas gan izpētījis to, kas debesīs,
17 un kas gan tavu gribu izzinājis,
ja neesi dāvinājis tu viņam gudrību
un Svēto Garu sūtījis no augstumiem?
18 Vien šādi tika iztaisnotas zemes iemītnieku takas,
kas tev ir patīkams, tas ļaudīm iemācīts;
ir viņi glābti – pateicoties gudrībai.”
1 O God of my fathers, and Lord of mercy, who hast made all things with thy word,
2 And ordained man through thy wisdom, that he should have dominion over the creatures which thou hast made,
3 And order the world according to equity and righteousness, and execute judgment with an upright heart:
4 Give me wisdom, that sitteth by thy throne; and reject me not from among thy children:
5 For I thy servant and son of thine handmaid am a feeble person, and of a short time, and too young for the understanding of judgment and laws.
6 For though a man be never so perfect among the children of men, yet if thy wisdom be not with him, he shall be nothing regarded.
7 Thou hast chosen me to be a king of thy people, and a judge of thy sons and daughters:
8 Thou hast commanded me to build a temple upon thy holy mount, and an altar in the city wherein thou dwellest, a resemblance of the holy tabernacle, which thou hast prepared from the beginning.
9 And wisdom was with thee: which knoweth thy works, and was present when thou madest the world, and knew what was acceptable in thy sight, and right in thy commandments.
10 O send her out of thy holy heavens, and from the throne of thy glory, that being present she may labour with me, that I may know what is pleasing unto thee.
11 For she knoweth and understandeth all things, and she shall lead me soberly in my doings, and preserve me in her power.
12 So shall my works be acceptable, and then shall I judge thy people righteously, and be worthy to sit in my father’s seat.
13 For what man is he that can know the counsel of God? or who can think what the will of the Lord is?
14 For the thoughts of mortal men are miserable, and our devices are but uncertain.
15 For the corruptible body presseth down the soul, and the earthy tabernacle weigheth down the mind that museth upon many things.
16 And hardly do we guess aright at things that are upon earth, and with labour do we find the things that are before us: but the things that are in heaven who hath searched out?
17 And thy counsel who hath known, except thou give wisdom, and send thy Holy Spirit from above?
18 For so the ways of them which lived on the earth were reformed, and men were taught the things that are pleasing unto thee, and were saved through wisdom.
